Māksla un pētniecība

Es vēlos uzrakstīt grāmatu par glezniecību, grāmatu,kas būtu noderīga jaunam autoram. Atceros
sevi, kad RDMV laikā sāku gleznot patstāvīgi, ne tikai studiju uzstādījumus, atceros to milzīgo
neziņu - ko drīkst un ko nedrīkst mākslā. Vēlos radīt literatūru šādam entuziastiskam, bet
nezinošam juanietim. Līdz šim ir savākusies rakstu čupiņa, kas rodas paralēli glezniecības praksei,
bet tai trūkst struktūras. Domu graudi, kas, iespējams, pat ir grafomānija vai dienasgrāmata. Šajos
sarakstos ļaušu ielūkoties pielikumā, ja ir interese, bet maģistra darba pētījums būs par to, kā
uzrakstīt lasītājam saistošu literatūru, centīšos izgudrot metodi, kā šīs frāzes sasaistīt un metodi
pētījumā aprakstīšu. Gleznošana ir šī pedagoģiskā materiāla izejviela un frāžu radīšanas
instruments.
I
1. Definēt pētniecisko problēmu
Par seksualitāti mākslā ir pieņemts parunāt, bet problēmas definēšanā es atļaušos būt rupja un
nosaukt parādību tik brutāli, kā tas, manuprāt, patiesībā ir.
“Mūsdienu glezniecība kā nekontrolēta masturbācija un teksts par to kā liekais elements”.
Post klasiskā laikmeta māksla, manuprāt, mēdz būt ļoti autoru atkailinoša. Un man kā autoram,
šķiet, ka tā ir ļoti aizskaroša pozīcija. Tomēr uzticības persona man teica, ka māksla dzīvot ir īstā
māksla. Labi, tā varbūt piezīme nevietā. Bet es kā autors to atkailinātību saredzu jebkurā kaut cik
cienījamā attēlā, pat konceptu nelasot. Var attēlot pat savu trulumu un talanta trūkumu sliktākajā
gadījumā, var attēlot atsvešinātību, var attēlot kvalitātes.…