Vēbers bija vācu sociologs un politekonomists, „kvalitatīvās socioloģijas” pamatlicējs.
Vēbers galvenie darbi bija saistīti ar racionalizāciju gan reliģijas socioloģijā, gan politiskajā socioloģijā. Viens no ievērojamākajiem viņa darbiem ir „Protestantiskā ētika un kapitālisma gars” (Die protestantische Ethik und Geist des Kapitalismus), ar kuru viņš sāka strādāt reliģijas socioloģijas nozarē. Šajā darbā Vēbers argumentēja to, ka reliģija nebija viens no svarīgākajiem cēloņiem, lai rietumu un austrumu kultūras attīstītos dažādi, kā arī uzsvēra askētiskā protestantisma īpašā raksturojuma nozīmīgumu, kas rietumos vadīja kapitālisma, birokrātijas un tieslietu attīstību.
Makss Vēbers uzskatīja, ka socioloģijas skaidrojumi jāatvedina no izpratnes par to, kāpēc cilvēki izvēlas rīkoties tā, kā viņi rīkojas – „izpratīgās socioloģijas” aizsācējs. Viņš uzskatīja, ka sociālie fakti ir individuālu rīcību kumulatīvs rezultāts. Pievērsa uzmanību indivīdu subjektīvajām attieksmēm, vērtībām, ticībai, rīcības motīviem un tam, ka socioloģijai nav jākopē dabaszinātnes. (wikipedia)
Maksa Vēbera Biogrāfija
1864.g 21. Aprīlī Makss Vēbers piedzimst Erfurtas pilsētā. Viņa tēvs ir jurists.
1869.g Vēbers ar ģimeni pārceļas uz dzīvi Berlīnē. Viņa māte Elēna Vallenštaina Vēbere bija augstas kultūras sieviete, kura ļoti nopietni nodarbojās ar reliģijas problēmām un sociālajiem jautājumiem.
1882.g Vēbers iestājas Heidelbergas universitātē. Vēbers studē vēsturi, ekonomiku, filozofiju un teoloģiju. Aktīvi iesaistās studentu korporācijas dzīvē.
1883.g pēc trīs semestru mācībām, Vēbers gadu atrodas kara dienestā Strastburgā, kur sākotnēji ir vienkāršs karavīrs, bet vēlāk kļūst par impēriskās armijas virsnieku.…