Maksātnespējas institūts ir viens no civiltiesību institūtiem, kas regulē tiesiskās attiecības starp maksātnespējas procesā iesaistītajām personām un attiecas uz noteiktu juridisko un fizisko personu loku. Maksātnespēja var skart ikvienu komersantu - gan darba devējus, gan darba ņēmējus. Tā ir arī būtiska joma pašā komercdarbības vidē. Pēdējos gados uzņēmumu un komersantu maksātnespējas jautājums ir kļuvis aktuāls gan Latvijā, gan arī citās Eiropas valstīs. Tiek pilnveidota maksātnespējas procesu ietekmējošā likumdošana, tiek pieņemti jauni tiesību akti un grozīti spēkā esošie, jo maksātnespējas process ir komplicēts un darbietilpīgs, kas ietver gan materiālās, gan procesuālās tiesību normas. Tajā ir iesaistītas personas un personu grupas, kā arī dažādas kompetentas valsts iestādes, turklāt katrai no pusēm piemīt savas subjektīvās tiesības un juridiskie pienākumi. Tāpēc arī valstij, savas kompetences ietvaros, ir jānosaka šī procesa tiesiskais regulējums, jānodrošina parādnieka interešu aizsardzība, kreditoru intereses un jārūpējas, lai nepasliktinātos komercdarbības vide un maksātnespējas process netiktu izmantots krāpnieciskos nolūkos, pretēji likumā paredzētajām normām.
Likums, kas līdz šim reglamentē šo procesu, ir spēkā kopš 1996.gada, un šajā laikā ir būtiski mainījusies gan komercdarbības, gan tiesiskā vide. Kā liecina statistika, pašlaik biežākais maksātnespējas stāvokļa risinājums Latvijā ir bankrota procedūra, atšķirībā no daudzām citām Eiropas Savienības dalībvalstīm, kurās maksātnespējas process ir tiesiska rakstura pasākumu kopums parādnieka maksātspējas atjaunošanai, izmantojot izlīgumu vai sanāciju, bet bankrota procedūru piemērojot tikai situācijās, kad maksātspējas atjaunošana nav iespējama. Tātad, kā prioritāti izvirzot komersanta maksātspējas atjaunošanu, nevis parādu piedziņu. Eiropas Savienība iestājas par grūtībās nonākušu uzņēmumu glābšanu, tā stingri nošķir tos uzņēmumus, kas nav dzīvotspējīgi, no tiem, kas ir potenciāli dzīvotspējīgi. Ja uzņēmumam nav nākotnes, ir jālikvidē tā aktīvi, lai iegūtu resursus, ko var ieguldīt rentablos uzņēmumos. Šādā situācijā vienkāršas, ātras likvidācijas procedūras aizsargā uzņēmuma aktīvu vērtību. Savukārt uzņēmumi, kuri atrodas grūtībās, bet kuri ir potenciāli dzīvotspējīgi, iegūtu no glābšanas mēģinājuma. Tomēr bankrotu novēršana Eiropas Savienībā ir prioritāte. Šajā ziņā izšķiroši svarīga ir savlaicīga grūtībās nonākušu uzņēmumu, finansiālo problēmu apzināšana, struktūras, kurās uzņēmumi var saņemt tiem nepieciešamo padomu, lai situāciju vērstu par labu. Lai kāda arī būtu situācija, risinājumos tiek ņemtas vērā visu iesaistīto personu intereses: banku, piegādātāju un štatu samazināšanas apdraudēto darbinieku un citu personu intereses.
Pašreizējais normatīvais regulējums Latvijā, diemžēl neveicina maksātnespējīgu uzņēmumu maksātspējas atjaunošanu, bet pieļauj nepamatotu maksātnespējas pieteikumu iesniegšanu, kaut arī par to paredzēta kriminālatbildība, tādējādi mazinot konkurētspēju, kā arī pieļauj situāciju, ka maksātnespēja nereti tiek izmantota kā primārais līdzeklis parāda piedziņai, neizmantojot citus normatīvajos aktos paredzētos parāda piedziņas līdzekļus. …
