Maksātnespējas procesa tiesiskais statuss

Sākumā pasaules praksē likumdošanā par maksātnespēju un bankrotu attīstījās divos principiāli atšķirīgos virzienos: britu modeļa pamatā bija doma, ka bankrots ir kreditoriem parādu atmaksāšanas veids, kas tiek pavadīts ar uzņēmuma likvidāciju. Amerikāņu modelī bankrotam ir pretējais mērķis : atjaunot uzņēmuma maksātspēju, veicot reorganizācijas procedūras. Tagad attīstītajās valstīs ar tirgus ekonomiku tiek ievērota šo divu metožu satuvināšanas tendence, t.i. likumdošanai par uzņēmumu maksātnespēju priekšā stāv vienlaikus divi mērķi: apmierināt kreditoru prasības atjaunojot parādnieka maksātspēju.
Maksātnespēja ir personas finansiālais stāvolis, kad tā nespēj nokārtot savas parādu saistības. Maksātnespēja un tās tiesiskais regulējums šodien ir aktuāls jautājums kā tautsaimniecībā, tā arī jurisprudencē. Komercdarbībā maksātnespēja ir komercsabiedrības finansiālā stāvokļa posms
Process ir samērā komplicēts. Tajā ir iesaistītas personas vai pat personu grupas, kur katrai no tām piemīt subjektīvās tiesības un juridiskie pienākumi saistībā ar maksātnespēju. Lai nodrošinātu parādnieku interešu aizsardzību, kreditoru intereses, un lai arī nepasliktinātu komercdarbības vidi, tad maksātnespējas procesa tiesisko regulējumu nosaka valsts savas kompetences ietvaros.
Diplomdarbā es kā mērķi izvirzīšu izklāstu par maksātnespējas procesa tiesisko regulējumu Latvijas Republikā, institūcijas, kas pārrauga šo procesu, procesā iesaistīto dalībnieku tiesības un pienākumus, aplūkošu maksātnespējas procesa risinājumus, kā arī ar prakses materiāliem sīkāk iedziļināšos vienā no risinājuma veidiem, bankrotu. Darbs tiek balstīts uz teorētiskām zināšanām un praktiskiem piemēriem.
Darbs tiek veidots no trīs daļām. Pirmajā no tām ir jānoskaidro, kas maksātnespējas process, tā galvenie dalībnieki un risinājumu īss teorētisks izklāsts likuma '' Par uzņēmumu un uzņēmējsabiedrību maksātnespēju'' izpratnē. Otrkārt, ir jānoskaidro personu vai personu grupu tiesības un pienākumus, no tā izrietošās problēmas( administratora kvalifikācija, nodrošinājums, atbildība u.c), kā arī maksātnespējīgā uzņēmuma darbinieku, kreditoru tiesības, tiesas un citu valsts institūciju dalība maksātnespējas procesā. Treškārt, ir jānoskaidro maksātnespējas procesa stāvokļa risinājumi (mierizlīgums, sanācija, bankrots) galvenās norises, nepieciešamie līdzekļi, juridiskais segums, atšķirības, trūkumi un priekšrocības attiecībā pret maksātnespējas stāvokļa risinājumiem.
Atsaucoties uz Latvijas Republikas likumu ''Par uzņēmumu un uzņēmējsabiedrību maksātnespēju'' rodas sekojoši jautājumi un sekojošas atbildes, kas izriet no šī darba nosaukuma.
 Kas ir maksātnespēja, maksātnespējas process, faktiskā maksātnespēja un maksātnespējas pieteikums?
Maksātnespēja - ar tiesas spriedumu konstatēts parādnieka stāvoklis, kurā tas nespēj nokārtot savas parādu saistības.
Maksātnespējas process - process, kas risinās uzņēmumā vai uzņēmējsabiedrībā no maksātnespējas pieteikuma iesniegšanas dienas līdz dienai, kad tiesa pieņem lēmumu par maksātnespējas procesa izbeigšanu.
Faktiskā maksātnespēja - parādnieka stāvoklis, kurā tas nespēj nokārtot savas parādu saistības līdz maksātnespējas lietas ierosināšanai.
Maksātnespējas pieteikums - parādnieka, tā likvidatora (likvidācijas komisijas), kreditora (kreditoru grupas) vai kompetentu valsts institūciju pieteikums tiesā, uz kura pamata var ierosināt lietu par maksātnespēju.
 Kādas personas ir iesaistītas maksātnespējas procesā?
Parādnieks - šā likuma izpratnē: uzņēmums vai uzņēmējsabiedrība, kas nespēj nokārtot savas parādu saistības.
Parādnieka pārstāvji - parādnieka kapitāla daļu turētāji, parādnieka pārvaldes institūciju locekļi un amatpersonas, kuras saskaņā ar parādnieka statūtiem vai līgumiem ir tiesīgas pieņemt lēmumus attiecībā uz parādnieku vai pārstāvēt parādnieku.
Kapitāla daļu turētājs - šā likuma izpratnē: akcionārs, cita persona, arī valsts, pašvaldība vai līgumsabiedrības dalībnieks, kura ieguldījums ir uzņēmuma vai uzņēmējsabiedrības pamatkapitālā.
Administrators - tiesas iecelta persona, kura piedalās maksātnespējas procesā, realizē šajā likumā noteiktās pilnvaras un ir atbildīga šajā likumā noteiktajā kārtībā.
Kreditors - šā likuma izpratnē: valsts, pašvaldība, juridiskā persona, fiziskā persona vai ar līgumu saistīta fizisko personu grupa, kurai ir prasījuma tiesības pret parādnieku.
Kreditoru komiteja - kreditoru sapulces ievēlēta institūcija, kura pārstāv kreditoru sapulci šajā likumā noteiktajos gadījumos un atbilstoši noteiktajam pilnvaru apjomam.
Kreditoru sapulce - saskaņā ar šā likuma noteikumiem organizēta kreditoru kopīgas darbības forma.
Nenodrošinātais kreditors - kreditors, kura prasījuma tiesība (prasījums) nav nodrošināta ar ķīlu.
Nodrošinātais kreditors - kreditors, kura prasījuma tiesība (prasījums) ir nodrošināta ar rokas ķīlu, komercķīlu, zemesgrāmatā vai kuģu reģistrā ierakstītu hipotēku.
Aģentūra — valsts aģentūra “Maksātnespējas administrācija”, kura likumā noteiktajā kārtībā uzrauga administratoru darbību maksātnespējas procesā un veic citas šajā likumā noteiktās funkcijas.
Kompetentas valsts institūcijas - šā likuma izpratnē: prokuratūra, nodokļu administrācija, Privatizācijas aģentūra, pilsētas dome, rajona vai pagasta padome vai Zemkopības ministrija, kā arī Finansu un kapitāla tirgus komisija (apdrošināšanas sabiedrību maksātnespējas procesā).
Tiesas – instance, kas savas kompetences ietvaros izlemj tiesiskas dabas jautājumus.
 Kādi var būt maksātnespējas risinājumi?
Mierizlīgums - maksātnespējas stāvokļa risinājums, kas izpaužas kā vienošanās starp kreditoriem un parādnieku par parādnieka saistību izpildi šajā likumā paredzētajos gadījumos un kārtībā.
Sanācija - maksātnespējas stāvokļa risinājums, kas izpaužas kā plānveidīgu pasākumu veikšana nolūkā novērst parādnieka iespējamo bankrotu, atjaunot maksātspēju un apmierināt kreditoru prasījumus.
Bankrots - maksātnespējas stāvokļa risinājums, kas izpaužas kā parādnieka likvidācija un kreditoru prasījumu apmierināšana no līdzekļiem, kuri iegūti likvidācijas procesā, atsavinot parādnieka mantu šajā likumā noteiktajā kārtībā.
Kriminālsodāms bankrots - ar tiesas nolēmumu konstatēts maksātnespējas stāvoklis, līdz kuram parādnieks ir novests apzināti (ļaunprātīgs bankrots) vai nolaidības dēļ.
Finansiālās pazīmes, ko liecina, ka persona nespēj nokārtot savas parādu saistības, kas izriet no kreditoru prasījumiem tiek raksturotas kā maksātnespējas stāvoklis.
Ja uzņēmuma finansiālās bilances parādu saistības pārsniedz komercsabiedrības aktīvus vai parādnieks ir pārtraucis kārtot un pienācīgā kārtā nespēj nokārtot savas parādu saistības, kurām iestājies izpildes termiņš vai arī komercsabiedrība ir publiski paziņojusi par savām finansiālām grūtībām tad tikai tiesa uz šīs informācijas pamata ar spriedumu var konstatēt maksātnespējas stāvokli un izsludināt personas faktisko maksātnespēju.
Uzņēmumu maksātnespējas procesa tiesisko regulējumu normas satur tādi normatīvie akti kā “ Par uzņēmumu un uzņēmējsabiedrības maksātnespēja'' kā arī Civillikums, Civilprocesa likums, likums “Par darbinieku aizsardzību darba devēja maksātnespējas gadījumā'', Ministru kabineta noteikumi ''Maksātnespējas procesa administratoru apmācības un sertificēšanas kārtība,'' noteikumi par ''Maksātnespējas procesa administratoru apmācības programmas,'' un noteikumi “Par maksātnespējas procesa administratoru sertificēšanas pretendentu pārbaudījuma darbu vērtēšanas kārtību.” Turpretī Kredītiestāžu maksātnespējas tiesisko regulējumu satur tādi normatīvie akti kā ''Kredītiestāžu likums'' un Civilprocesa likums un citi normatīvie akti. Kredītiestādēm nav piemērojams uzņēmumu un uzņēmējsabiedrību maksātnespējas procesuālais regulējums.
Maksātnespējas procesa pamatmērķis ir nodrošināt uzņēmuma vai uzņēmējsabiedrības izkļūšanu no uzņēmējdarbības videi nelabvēlīgās situācijas vai, ja tas nav iespējams, sadalīt parādnieka mantu un līdzekļus, lai vienlīdzīgi tiktu apmierinātas kreditoru saistības.
Uzņēmumu reģistrā līdz 24.04.2003 ir reģistrētas 5124 uzņēmumu maksātnespējas lietas. Pielikumā Nr.1 tiek doti statistikas dati par ik gadu reģistrēto uzņēmumu maksātnespējas lietu skaitu un uzņēmumu sadalījumu pa uzņēmējdarbības formām.
Maksātnespējas būtība izriet no maksātnespējas pazīmēm. saskaņā ar likumu '' Par uzņēmuma un uzņēmējsabiedrību maksātnespēju'' 3. panta 1. punktu tiesai jākonstatē vismaz viena no trijām maksātnespējas pazīmēm.
Maksātnespējas pazīmes ir sekojošas:
 parādnieks nespēj vai sakarā ar pierādāmiem apstākļiem nespēs pienācīgi nokārtot savas parādu saistības;
 parādnieks ir pārtraucis kārtot parādu saistības, kurām iestājies izpildes termiņš,
 parādnieka parādu saistības pārsniedz tā aktīvus.
Par apstākļiem, kuru dēļ parādnieks nespēs pienācīgi nokārtot savas parādu saistības, likuma izpratnē atzīst vismaz vienu no šādiem apstākļiem:
 to trešo personu maksātnespēju, kurām ir parādu saistības pret parādnieku;
 faktu, ka ilgstoši nav saņemta samaksa par precēm vai pakalpojumiem;
 neapdrošinātas mantas bojāeju;
 zaudējumus, kas nodarīti trešo personu nelikumīgu darbību rezultātā.
Minētie apstākļi pierādāmi ar rakstveida pierādījumiem. Par pierādījumu pietiekamību un ticamību lemj tiesa.…