Vidusskolā es pat līdz 12. klases pirmā semestra beigām nezināju, kur es iešu tālāk studēt. Skolā man padevās gandrīz visi priekšmeti, it īpaši matemātika, ķīmija, krievu, angļu, vācu un, protams, latviešu valodas, kā arī programmēšana. Protams programmēšana mums skolā bija zemā līmenī, jo mēs programmējām patiešām vieglas programmas, bet tik un tā man ļoti patika. Galvenokārt mēs programmējām VisualBasic valodā un ļoti maz apskatījām arī Pascal, tikai lai salīdzinātu to ar VisualBasic. Es meklēju padomu, pirmkārt, pie saviem vecākiem, bet diemžēl viņi nekādi nevarēja man palīdzēt, kā tikai kritizēt par to, ka es neko normālu tik un tā izdarīt nevarēšu, jo stundām ilgi sēžu pie datora mājās. Protams, viņi domā, ka es visu laiku spēlēju spēlītes (protams, ka es to daru, tikai ne tik daudz un ne tik bieži kā to domā mani vecāki), neskatoties to, ka es vidusskolā ļoti labi mācījos. …