Secinājumi:
1.Lielākā daļa Latvijas iedzīvotāju dodoties ceļojumos ārpus valsts robežām dod priekšroku norēķiniem skaidrā naudā.
2.Norēķini skaidrā naudā ir daudz pierastāks maksāšanas līdzeklis un cilvēki nevēlas mainīt savus paradumus.
3.Cilvēkos valda uzskats, ka bezskaidra nauda ir nedrošāks maksāšanas līdzeklis, balstoties uz apkārtējo negatīvo pieredzi.
4.Liela daļa Latvijas iedzīvotāju ārzemēs maksājumu karti izmanto tikai tad, kad ir beigusies skaidrā nauda.
5.Visbiežāk ar maksājumu karti norēķinās par dažāda veida pirkumiem.
6.Maksājumu kartes, kā maksāšanas līdzekli, dodoties ceļojumos izvēlas galvenokārt cilvēki ar salīdzinoši augstākiem ienākumiem.
7.Norēķinoties ar maksājumu kartēm ir salīdzinoši grūtāk kontrolēt to, cik daudz naudas tiek iztērēta.
8.No norēķināšanās ar maksājumu karti, cilvēkus attur augstās komisijas maksas.
9.Dodoties ceļojumos, cilvēkiem nav 100% garantija, ka ar viņu rīcībā esošo karti varēs norēķināties viņu izvēlētajās vietās.
Priekšlikumi:
1.Iespējai kontrolēt iztērēto naudas summu, bankomātos vajadzētu varēt aplūkot konta atlikumu, kas nozīmē, ka būtu jāveicina banku savstarpējā sadarbība.
2.Iepērkoties uz čeka vajadzētu uzdrukāt arī konta atlikumu, kas ļautu labāk kontrolēt iztērēto naudas summu.
3.Samazināt komisijas maksas par skaidras naudas izņemšanu no bankomātiem ārzemēs.
4.Ar vien vairākās tirdzniecības vietās ieviest iespēju norēķināties ar karti.
5.Tiem, kas gada laikā ārzemēs norēķinās par konkrētu naudas summu, varētu piešķirt kādu balvu vai atlaidi kādam bankas pakalpojumam, kas veicinātu cilvēku ieinteresētību norēķināties ar maksājumu karti – viņi no šādiem norēķiniem gūtu kādu reālu labumu.
6.Samazināt komisijas maksas par karšu izmantošanu ārzemēs.
7.Ieviest iespēju kartes nozaudēšanas vai sabojāšanas gadījumā saņemt skaidrā naudā kādu konkrētu procentu no konta atlikuma, lai nav situācijas, ka ceļotājs paliek bez jebkādiem finansiāliem līdzekļiem.
…
