Katras valsts ekonomika vispirms ir organizētā sistēma, kurai ir vitāli nepieciešami gan iekšējie, gan ārējie sakari. To nodrošināšanai un uzturēšanai ir stratēģiskā nozīme, jo neviena valsts nevar izolēti no pārējās pasaules veiksmīgi attīstīt savu ekonomiku.
Tautsaimniecības attīstības analīzē un makroekonomiskajā prognozēšanā valsts maksājumu bilance ir viens no svarīgākajiem informācijas avotiem. Maksājumu bilance raksturo attiecīgās valsts un pārējo pasaules valstu tautsaimniecību mijiedarbību un sniedz plašu informāciju par naudas plūsmām starp uzņēmumiem un to ārvalstu partneriem. Pamatojoties uz valsts maksājumu bilances datiem, var spriest par šādiem rādītājiem un to ietekmi uz ekonomiskajiem procesiem valstī:
maksājumu bilances tekošā konta deficītu vai pārpalikumu un tā ietekmi uz valūtas kursa stabilitāti, ārvalstu investīcijām, valsts kredītpolitiku;
iespējamiem tekošā konta deficīta segšanas avotiem un valsts spēju nokārtot ārējā parāda maksājumus;
vietējo ražotāju konkurētspēju, preču un pakalpojumu eksporta un importa ietekmi uz vietējo ražošanu un nodarbinātību;
finanšu līdzekļu plūsmām kapitāla un finanšu kontā u.tml.
Maksājumu bilancē ietverto informāciju var izmantot, pieņemot lēmumus par ieguldījumiem valstī vai aizdevumu piešķiršanu un analizējot valsts tautsaimniecības ārējo sektoru, prognozējot, vērtējot ekonomisko politiku. Šī informācija arī ļauj katram ārējās ekonomiskās darbības dalībniekam analizēt un prognozēt savu lomu dažādu valstu tautsaimniecību mijiedarbības procesā.
Pamatojoties uz maksājumu bilances svarīgumu tautsaimniecības attīstības analīzē, šī referāta mērķis ir aprakstīt Latvijas maksājumu bilances statistikas attīstību kopš neatkarības atjaunošanas, raksturot Latvijas maksājumu bilances dinamiku un struktūru, kā arī atklāt pozitīvās un negatīvās tendences.
Drīz pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas par vienu no svarīgākajiem jautājumiem statistikas jomā kļuva valsts maksājumu bilances sagatavošana atbilstoši starptautisko organizāciju – Starptautiskā Valūtas fonda un Eiropas Savienības Statistikas biroja (Eurostat) – prasībām.
Lai izpildītu šīs prasības, pirmām kārtām bija jāizlemj, kurai Latvijas institūcijai uzticēt valsts maksājumu bilances sagatavošanu.
Valsts statistikas komitejai tolaik bija vislielākā pieredze darbā ar plašu statistiskās informācijas datu avotu loku, tāpēc Ministru padome 1993. gada 22. aprīlī pieņēma lēmumu "Par Latvijas Republikas maksājumu bilances sastādīšanu", saskaņā ar kuru atbildība par maksājumu bilances sagatavošanu atbilstoši starptautiskajām metodoloģijas prasībām un publicēšanu tika uzticēta Valsts statistikas komitejai (kopš 1997. gada – Latvijas Republikas Centrālā statistikas pārvalde). CSP sagatavoja un publicēja ceturkšņa valsts maksājumu bilanci, izmantojot tos "Pārskatu par uzņēmuma ārējiem norēķiniem" datus par darījumiem ar nerezidentiem, kurus katru ceturksni CSP iesniedzēja Latvijas uzņēmumi un uzņēmējsabiedrības. Šā datu avota izmantošanai maksājumu bilances sagatavošanā ir gan priekšrocības, gan trūkumi. Galvenais trūkums – nav iespējams sagatavot mēneša maksājumu bilanci (pamatrādītājus). …
