Maksa Vēbera reliģijas socioloģijas analīze

Makss Vēbers (1864. – 1920.) vācu sociologs, vēsturnieks un ekonomists. Vēbers ir bijis profesors vairākās Vācijas augstskolās: Freiburgā un Heidelbergā (1894 – 1897), arī Minhenē (1919 – 1920). Viņš ir uzsvēris, ka ekonomikas attīstību un indivīda izturēšanos ietekmē ar kultūru saistītie un politiskie faktori. Vēbers rakstīja par daudziem politiskajiem un sociālajiem jautājumiem, taču visslavenākā kļuvusi viņa tēze par kapitālisma attīstību un saistību ar protestantisko ētiku.
19. gs beigās – 20. gs. sākumā viņš pauda domu par metodoloģisko diferencēšanu vēsturē, izvirzot vēstures metodoloģijas teoriju, kuras pamatā bija tā sauktais ideālais tips. Šis ideālais tips veidojās sadalot reālās īstenības elementus. Tādas abstrakcijas rezultātā veidojās no reālām pretrunām brīva domas konstrukcija. Šī konstrukcija bija līdzīga dabas zinātņu ideālajam modelim. Vēbers „radīja” šo ideālo tipu, lai tas kalpotu par instrumentu vēstures realitātes izziņai. Ideālā tipa teorija dažādās variācijās sapludināja gan vēstures, gan socioloģijas izpētes metodes.1 Tāpēc arī darbā „Reliģijas socioloģija” Vēbers par galveno eksistenciālo jautājumu izvirza dzīves jēgas pētīšanu, izspraušanu un interpretāciju ar pasaules redzējuma attēlošanu, kas balstās uz šo dzīves jēgu. …