Mēs turpinam apbrīnot Vilfrēda Pareto pašnāvību iemeslu statistisko analīzi kā vienu no zinātnes sasniegumiem. Mēs turpinam izmantot jēdzienu ‘’anomija’’, lai gan vairs neinteresējamies gan par Emīla Dirkheima politiskajām idejām, gan par viņa estētiskajām teorijām, ko viņš centās iesakņot pedagoģiskajās augstskolās. ‘’Vispārējās socioloģijas traktējums’’ paliek kā dīvains piemineklis, personības šedevrs, sajūsmas objekts vieniem, kaitinājums citiem1. Ar Vēberu ir savādāk. Kongresa laikā Geidelbergā, ko rīkoja vācu socioloģijas asociācija 1964. gadā par godu Maksa Vēbera simtgadei, izvērsās samērā karstas diskusijas. Tās turpinājās arī ārpus kongresa. Bija Vēbera piekritēji ‘’vēberisti’’, kas asi reaģēja, ja kāda viņu skolotāja ideja tika pakļauta apšaubījumam. Gandrīz gadsimtam paejot kopš Vēbera nāves, viņš izraisīja diezgan asas diskusijas. Kāpēc tas tā ir? Vai tas ir saistīts ar viņa radošo darbu vai iemesls ir viņa personībā? Mans mērķis ir mēģināt rast atbildes uz šiem jautājumiem ar viņa dzīves gaitu un viņa jēdzienu sistēmas izpētes palīdzību. Lai to izdarītu, tiek izvirzīti šādi uzdevumi:
1.Dot ieskatu Maksa Vēbera biogrāfijā.
2.Ieskicēt ekonomisko un politisko situāciju Vācijā Maksa Vēbera dzīves laikā.
3.Izpētīt Vēbera jēdzienu sistēmu viņa darbā ‘’Socioloģijas pamatjēdzieni’’.…