Iekšzemes kopprodukts jeb IKP ir galvenais indikators, kas atspoguļo nacionālās ekonomikas stāvokli. IKP – ir visu beigu preču un pakalpojumu vērtība, kas saražotas iekšzeme noteiktajā laika periodā neatkarīgi no ražotāju valstiskās piederības.1 Šo indikatoru izteic indeksa veidā attiecībā pret iepriekšējo periodu vai preču un pakalpojumu cenu summas absolūtā vērtībā. Ja rādītājs izmainījās negaidīti, tas ievērojami ietekme tirgu. IKP pieaugums ved pie nacionālās valūtas kursa pieauguma.2
Pēc Keinsa ekonomiskā modeļa pastāv trīs metodes, ar kuru palīdzību iespējams aprēķināt IKP, un tās ir šādas:
1) izdevumu metode;
IKP = C + I + G + NX, kur C - personīgie patēriņu izdevumi, I – investīcijas, G - valdības izdevumi, NX - tīrais eksports (starpība starp eksportu un importu).3
2) ienākumu metode;
IKP = darba alga + procentu maksājumi + rente + peļņa + ienākumi no īpašuma + amortizācija + netiešie nodokļi.
Praktiski formulas lietošana ir apgrūtināta. Aprēķinot IKP jāizslēdz tīrie finanšu darījumi, transfertmaksājumi no valsts budžeta (pensijas, pabalsti un subsīdijas), ikmēneša subsīdijas, vērtspapīru darījumus, kā arī priekšmetu atkārtotu pārdošanu.
3) Pievienotas vērtības metode (IKP var uztvert kā pievienoto vērtību summu, ko iegūst no firmas vai nozares saražotās produkcijas cenas atņemot izlietotā starpprodukta vērtību).4
Tā kā iekšzemes kopprodukts ir kopējais preču un pakalpojumu daudzums, kas saražots valstī noteiktā laikposmā (parasti gada laikā), tas nozīmē, ka šis tomēr nav salīdzināms lielums, jo katra valsts ir ar atšķirīgu iedzīvotāju daudzumu. Valsts IKP izdalot uz visiem valsts iedzīvotājiem, tiek iegūts salīdzinošs rādītājs – IKP uz vienu iedzīvotāju. Tādējādi mēs varam uzreiz redzēt, ka, piemēram, Dānijā ražošana ir attīstītāka nekā Krievijā (Krievijas IKP ir lielāks, tomēr izdalot to uz iedzīvotāju skaitu, Dānijas rādītāji ir krietni augstāki).
Pēc būtības ļoti tuvs iekšzemes kopproduktam ir nacionālais kopprodukts jeb NKP. Tas
ir valsts pastāvīgo iedzīvotāju gada laikā saražoto gala produktu un pakalpojumu summārā vērtība gan mītnes zemē, gan ārzemēs. Aprēķinot nacionālo kopproduktu, ņem vērā arī ārzemēs ievietoto filiāļu produkciju un iedzīvotāju saņemtos ienākumus, bet nosakot iekšzemes kopproduktu, visu valsts teritorijā saražoto, neatkarīgi no tā, kādu valsti ražotāji pārstāv.1
Nominālais IKP atspoguļo ražošanas apjomu esošajās jeb faktiskajās cenās. Ir iespējama situācija, kad nominālais IKP pieaug, bet ražošanas apjoms samazinās. Šāds stāvoklis iespējams gadījumā, ja valstī ir augsts inflācijas rādītājs.…