Darba samaksas apmēri Latvijā vidēji ir vieni no zemākajiem pārējo ES kandidātvalstu vidū un pat atpaliek no Igaunijas un Lietuvas. Mēneša vidēja bruto darba samaksa 2001. gada 3. ceturksnī, izteikta ASV dolāros, Latvijā bija 260 USD, Lietuvā – 267 USD un Igaunijā – 301 USD.
Latvijā IKP uz 1 iedzīvotāju veido tikai 31% no vidējā līmeņa Eiropas savienības reģionos, kas ir viens no zemākajiem rādītājiem ES kandidātvalstīs. Lietuvā IKP uz 1 iedzīvotāju veido 36% no vidējiem ES rādītājiem, bet Igaunijā -40%.
Latvijas iekšzemes kopprodukta (IKP) pieaugums pagājušajā gadā bija 6,1%, tajā skaitā gada pēdējā ceturksnī - 8,3%, salīdzinot ar iepriekšējā gada attiecīgo laika posmu, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.
2000..gadā Latvijā IKP pieauga par 6,8% un 1999.gadā - par 2,8%.
Analītiķi iepriekš prognozēja, ka Latvijas IKP pieaugums 2002.gadā bija 5,7-6,5%.
2002.gada beigās Latvijai augstākais IKP pieaugums starp ES kandidātvalstīm
Pērn trešajā ceturksnī, salīdzinot ar 2001.gada trešo ceturksni, Latvijā IKP pieauga par 7,4%. Augsti IKP pieauguma tempi pērn trešajā ceturksnī sasniegti arī pārējās Baltijas valstīs - Lietuvā IKP pieaugums bijis 6,8%, Igaunijā - 6,7%.
Lai varētu novērtēt valsts sasniegto attīstības līmeni, ir nepieciešams salīdzināt iekšzemes kopprodukta apjomu uz vienu iedzīvotāju. Šādiem salīdzinājumiem katras valsts iekšzemes kopprodukts ir pārrēķināts atbilstoši pirktspējas paritātes standartiem, novērtējot to vienotā valūtā un novēršot arī dažādo cenu līmeņu ietekmi. Pašreizējie pārrēķini ir veikti vienkāršotā veidā, izmantojot 1996.gada detalizēto cenu līmeņa pētījumu rezultātus un katras valsts statistisko informāciju par cenu pārmaiņām un iekšzemes kopprodukta tempiem.
Lielu izmaiņu lauksaimniecības nozarēs kopumā nav jau vairākus gadus. Pārmaiņas laukos noris ļoti lēni, jo nav atbildes uz vienu no lielākajām problēmām:
lauksaimniecība nevar tikt vaļā no tās uzdevuma – dot minimālu iztikšanu laukos dzīvojošiem. Nodarbošanās iespējas laukos ir nelielas. …
