Makroekonomiskie rādītāji Baltijas valstīs un to dinamika

Viens no makroekonomiskajiem rādītājie ir iekšzemes kopprodukts (Gross Domestic Product) jeb noteiktas valsts tautsaimniecībā gada laikā saražotais galaprodukts naudas izteiksmē. To var aprēķināt, izmantojot datus par iekšzemes kopprodukta ražošanu, pieprasījumu (izlietojumu) un ieņēmumiem.
Galvenokārt iekšzemes kopprodukts ir informācijas avots par konkrētu valsti. Tas palīdz salīdzināt dažādas valstis savā starpā un sniedz plašu informāciju par valsts ekonomisko situāciju. Tādēl ir svarīgi, kā IKP veidojas un kā to var izmantot.
Apprēķinot IKP, tajā ietver tikai ražošanas un pakalpojumu sniegšanas procesā pievienoto vērtību, tam pieskaitot produktu nodokļus un atskaitot subsīdijas. Tā rezultātā iegūst summu, ko sabiedrība var lietot savu vajadzību apmierināšanai un uzkrājumu veidošanai. Arī Latvija nav nekāds izņēmums gan IKP aprēķināšanā, gan izmantošanā. IKP veidošanos var izteikt ar matemātikas formulu: IKP = P+I + V + Nx , kur P- privātais patēriņš, I – investīcijas, V – valdības izdevumi, Nx – neto eksports (eksporta un importa starpība)[13.16.5]. Ja lietojam angliskos nosaukumus, tad šī formula ir sekojoša: GDP = C + Ig + G + Xn, kur C (consuption) – personīgais patēriņš, Ig (Gross investment) – investīcijas, G (Government purchases) – valdības izdevumi, Xn (Net exports) – tīrais eksports. [7.25.lpp]
Pasaules praksē izmanto trīs IKP aprēķināšanas metodes, īssumā tās varētu raksturot kā:
ienākumu metode - IKP veido ienākumu no darba, rentes, uzņēmējdarbības peļņas un krājumu izmaiņu summu;
izdevumu metode - summē personiskā patēriņa, investīciju, valdības izdevumus, tīrā eksporta un krājumu izmaiņas;
pievienotās vērtības metode – aprēķina, summējot tautsaimniecības nozarēs ražošanas un pakalpojumu sniegšanas procesā pievienotās vērtības.

…