IEVADS
Studējot ekonomikas pirmo daļu, tika noskaidrots, ka ekonomiskās parādības tiek analizētas divos saimniekošanas līmeņos: mikroekonomikas un makroekonomikas līmenī. Mikroekonomikas apgūšana dod zināšanas par individuālās saimnieciskās vienības rīcības motīviem. Savukārt makroekonomikā tiek izskaidrotas cēloņsakarības tautsaimniecības līmenī; tā parāda, kā funkcionē ekonomiskā sistēma kopumā: kāds ir ražošanas apjoms, vidējais cenu līmenis, nodarbinātība, iedzīvotāju reālie ienākumi noteiktā laika periodā.
Makroekonomiskās politikas galvenie mērķi ir zems bezdarbs, zema inflācija un ekonomiskā attīstība, lai maksimāli efektīvi spētu izmantot pieejamos resursus.
Ekonomiskās darbības pamatā ir ražošana, kuras apjomu nosaka ar dažādām nacionālā ienākuma aprēķināšanas metodēm. Šādi rādītāji ir nepieciešami vairāku iemeslu dēļ – lai parādītu vidējo dzīves līmeni valstī, lai salīdzinātu kā valsts attīstās citu valstu vidū, lai palīdzētu valdībai pārvaldīt valsts ekonomiku, lai norādītu uz izmaiņām ienākumu sadalē utt.
Nacionālā ienākuma vērtību ietekmē dažādi faktori – valstī pieejamie dabas resursi, iedzīvotāju izglītības līmenis, politiskā situācija valstī, ārzemju kapitālieguldījumi un aizdevumi, importa un eksporta u.c.
1. IEKŠZEMES KOPPRODUKTS
1.1. KAS IR IEKŠZEMES KOPPRODUKTS?
Iekšzemes kopprodukts (IKP) (GDP-Gross Domestic Product (no angļu val.)) ir valsts teritorijā saražoto gala produktu un pakalpojumu summārā vērtība gada laikā. To var aprēķināt, izmantojot datus par iekšzemes ražošanu, izlietojumu un ienākumiem faktiskajās un salīdzināmās cenās.
No ražošanas puses iekšzemes kopprodukts aprēķināts kā visu ekonomiskās darbības veidu vai institucionālo sektoru kopējās pievienotās vērtības (bāzes cenās) un produktu nodokļu (atskaitot subsīdijas) summa.
Iekšzemes kopproduktu no izlietojuma puses veido valsts iekšējais izlietojums (pārvaldes un personiskie izdevumi galapatēriņam, kā arī kopējā kapitāla uzkrāšana) un starpība starp preču un pakalpojumu eksportu un importu.
Iekšzemes kopprodukts no ienākumu puses apkopo informāciju par ekonomiskās darbības primārajiem ienākumiem.
Ja iekšzemes kopprodukts raksturo valstī radītos ekonomiskās darbības ienākums, tad nacionālais kopienākums – ienākums, kas pieder valsts rezidentiem.
Iekšzemes kopprodukta svarīgākās sastāvdaļas ir preču un pakalpojumu izlaide, t.i., produkcijas vērtība, starppatēriņš – ražošanas materiālās izmaksas un pievienotā vērtība, kas sastāda apmēram 45% no izlaides.
IKP ienākumu aspekts sastāv no darbinieku atalgojuma, ražošanas un importa nodokļiem, subsīdijām, kā arī ienākumiem, kas sākotnēji palikuši uzņēmēju rīcībā (peļņa, jauktais kopienākums).
…
