Ievads
Arvien biežāk masu mēdijos tiek sniegta informācija par Latvijas iedzīvotāju zemo dzīves līmeni, bezdarba pieaugumu, bezpajumtnieku pieaugumu, kā arī par iedzīvotāju izbraukšanu uz ārvalstīm strādāt peļņas nolūkos. Tātad, kādai daļai Latvijas iedzīvotāju mājsaimniecības budžeta ienākumi nav pietiekami, lai apmierinātu personīgā patēriņa vajadzības. Aktuāls ir jautājums- kādiem ir jābūt mājsaimniecības budžeta ienākumiem, lai iedzīvotāji būtu apmierināti ar dzīves līmeni Latvijā, kuras ir tās iedzīvotāju sociālekonomisko kategoriju grupas, kas nonāk bezdarbnieku statusā, bezpajumtnieku statusā vai izbrauc strādāt uz ārvalstīm.
Studiju darba mērķis ir noteikt mājsaimniecības budžeta ienākumu un izdevumu līmeni un struktūru gan kopumā valstī, gan dažāda tipa apdzīvotās vietās un iedzīvotāju sociālekonomiskajās grupās.
Studiju darba uzdevumi:
- noteikt galvenos mājsaimniecības budžeta ieņēmumu un izdevumu veidošanās avotus un to ietekmējošos faktorus;
- izanalizēt pēc Centrālās statistikas pārvaldes datiem mājsaimniecības budžeta rīcībā esošā ienākuma sastāvu un struktūru pa reģioniem un sociālekonomiskajām grupām;
- izanalizēt pa patēriņa preču grupām, pēc Centrālās statistikas pārvaldes datiem, mājsaimniecības patēriņa izdevumus pa reģioniem un sociālekonomiskajām grupām.
Pētījuma metodes ir ekonomiskā un statistiskā metode.
Darba nozīme ir teorētiski praktiskā.
Izmantotās literatūras veidi ir mācību literatūra un statistiskā literatūra.
Pētījuma pamatvienība
Pētījuma pamatvienība ir mājsaimniecība. Pētījumā netiek ietvertas kolektīvās saimniecības (veco ļaužu pansionāti, bērnu invalīdu internāti, studentu kopmītnes, viesnīcas, kazarmas, brīvības atņemšanas iestādes u.tml.).
Pētījuma periods
2002. – 2004.gads
1. Mājsaimniecības raksturojums
Visvienkāršākajā ekonomikas modelī galvenie makroekonomiskie sektori ir mājsaimniecības un ražotāji. Mājsaimniecības ir tās vienības, kurās pārsvarā ir personiskais patēriņš. Tādēļ tām ir jāpērk no ražotājiem patēriņa preces, attiecīgi par tām samaksājot. Savukārt ražotājiem ir nepieciešami ražošanas resursi, ko var iegādāties no mājsaimniecībām, jo to īpašumā atrodas zeme, kapitāls, darbaspēks. Tādējādi veidojas divas pretēji virzītas naudas plūsmas: viena no mājsaimniecībām uz ražotājiem kā samaksa par precēm, otra no ražotājiem uz mājsaimniecībām kā maksa par resursiem algas, peļņas, rentes veidā.
Mūsdienu apstākļos ekonomiskā dzīve vairs nav iedomājama bez valdības ietekmes. Valdība veic noteiktu regulējošo darbību fiskālās politikas ietvaros, turklāt tā ir arī preču un pakalpojumu patērētājs. No mājsaimniecības uz valsts kasi plūst nodokļi, savukārt no budžeta tiek maksātas darba algas valsts iestāžu (izglītības, medicīnas, kultūras, valsts pārvaldes) darbiniekiem, kā arī sociālie maksājumi: pensijas, stipendijas, pabalsti. [6, 40]
…
