Secinājumi
Veidojot šo darbu autore secināja, ka
1. katrs cilvēks ir piederīgs kādai mājsaimniecībai. Mājsaimniecības loma vienkāršajā ekonomikas modelī ir liela nozīme, jo tā pārdod darba resursus uzņēmumiem, par šiem resursiem tās saņem atalgojumu. Par šo atalgojumu tās pērk preces un pakalpojumus no uzņēmumiem.
2. Katrā ģimenē, un ne tikai, lielu lomu nosaka budžeta plānošana. Budžeta plānošanas galvenie mērķi ir izveidot kontroles sistēmu par ienākumiem un izdevumiem. Budžetam ir trīs veidi: funkcionālais jeb saimnieciskais, finansu un kopējais jeb vispārējais budžets. Mājsaimniecības budžets pieder pie funkcionālā budžetu veida. Lai veiktu budžeta plānošanu ir jāiziet cauri vairākiem soļiem: jāveic pieraksti par visiem mēneša ienākumiem, jāpieraksta prognozējamie izdevumi un reālie izdevumi. Mēneša baigās jāizanalizē ienākumu atbilstība izdevumiem. Ja nauda paliek pāri tad to vislabāk ieguldīt, atlikt tālākiem mērķiem vai atlikt, piemēram, nākošajam mēnesim. Ģimenes budžets ir arī atkarīgs no ekonomiskās situācijas valstī un mājsaimniecības pirktspējas. Ja ģimenes ienākumi ir samērā lieli, tad ģimene nebaidās savus līdzekļus vairāk tērēt atpūtai un kultūrai, bet, ja tie ir samērā mazi, tad ģimene vairāk uzmanības pievērš pirmās nepieciešamības precēm.
3. Mājsaimniecības savus ienākumus var tērēt tikai tad, kad ir parūpējušies par neatliekamiem maksājumiem (kredītiem, īres maksu, ūdeni u.c.). ģimenes ienākumus un izdevumus nosaka ģimenes tips, strādājošo personu izglītības līmenis un citi faktori. Patēriņa preces var iedalīt divās daļās - ilgtermiņa preces un īstermiņa preces. Ilgtermiņa preces ar cilvēku saistās vairāk morāli, t.i. cilvēks maksā par labsajūtu, ko iegūst no preces, nevis par pašu preci.
4. Engela likums nosaka, ka, iedzīvotāju ienākumiem pieaugot, kopējie izdevumi arī palielinās. Tas nozīmē, ka cilvēks, kurš saņem vairāk naudas var atļauties to tērēt ne tikai pirmās nepieciešamības precēm. Lorenca līkne ir līkne, kas parāda iedzīvotāju ienākumu sadalījumu. To veido, uz vienas koordinātu ass atzīmējot ienākumu saņēmēju, bet uz otras ienākumus no kopējās ienākumu summas valstī (izsaka procentos).
5. Interneta resursos ir pieejami vairāki budžeta plānotāji,
6. Sākotnēji izteiktā hipotēze, par to, ka SEB Bankas budžeta plānotājs ir vislabākais budžeta plānošanas rīks, nav pierādījusies, jo, salīdzinot ar Swedbank un mājas lapas Vissparnaudu.lv budžeta plānotājiem, SEB Bankas plānotājs sniedz vismazāk iespēju. Autore uzskata, ka no visiem trīs piedāvātajiem vislabākais rīks budžeta plānošanai ir Vissparnaudu.lv mājas lapas budžeta plānotājs, jo tas sniedz daudz informācijas, darba lapas un kalkulatoru, lai palīdzētu lietotājam ērtāk plānot budžetu.
…
