SECINĀJUMI.
• Pašlaik Latvijas likumdošanā nav oficiāla definējuma mājražotāja darbībai.
• Mājražošana kā tautsaimniecības nozare ir attīstības procesā. Tas attiecas gan uz likumdošanas normām, gan mazo ražotāju sadarbību un produktu pieejamību patērētājam.
• Mājražošana ir vērtību kopums, kurā atspoguļojas: Latvijas reģionu identitāte, tradīcijas, unikāli vietējie produkti, ģimenes roku darbs, personīga attieksme.
• Kopš 2009. gada līdz 2014.gadam, pēc PVD statistikas datiem, reģistrēto mājražotāju skaits ir pieaudzis no 365 līdz 1086.
• Nelielo saimniecību produkcija kļūst arvien pieprasītāka, un tas, protams, ar ceļ dzīves līmeni laukos.
• Kopš 2014. gada 31.marta ir dibināta Latvijas Mājražotāju un Mazo ražotāju Informācijas un Atbalsta Biedrība, kuras galvenie virzieni ir attīstīt mājražotāju nozari, tās konkurētspēju un informēt sabiedrību par mājražotāju piedāvāto produkciju, kā pašus mājražotājus apmācīt un informēt par likumdošanu.
• Mājražotājam jābūt reģistrētam! Pārtikas ražotājiem obligāti ir jāreģistrējas Pārtikas un veterinārajā dienestā (PVD), tas jādara arī mājražotājiem, kas paredzējuši nodarboties ar alkoholisko dzērienu ražošanu un tirdzniecību.
• Mājražotājiem jāievēro stingras prasības!
PRIEKŠLIKUMI.
• Šobrīd normatīvie akti paredz, ka mājražotāji savu produkciju drīkst izplatīt tikai gala patērētājam, piemēram, piegādājot to pircēja dzīvesvietā vai tirgū. Tomēr, kad likumdošana ļaus mājražotājiem savu produkciju arī izplatīt lielveikalos, tie kļūs par vēl sīvākiem konkurentiem pārtikas pārdošanas nozarē.
…