Mūsdienās, kad ir ļoti strauji attīstījušās tehnoloģijas un visā pasaulē notiek ļoti daudz notikumu katru dienu. Par šiem notikumiem mēs uzzinām caur medijiem. Viņi ir tie, kas novērtē, kas varētu interesēt viņu auditoriju un kas varētu būt svarīgākais, par ko ir vērts veidot sižetus un pavēstīt pārējai sabiedrībai. Un līdz ar to mēs esam atkarīgi no medija, kuram ir ļoti spēcīga ietekme, jo tas nosaka nevis to, ko domāt, bet gan – par ko domāt. Medijs pārvalda mūsu prātu un veido mūsu viedokli, neatkarīgi no tā, vai mēs to gribam vai nē. To, ko mēs redzam ikdienā ar mediju palīdzību, liek mums mainīt kaut kādas attieksmes pret kādu notikumu vai personu.
Medijs ir tas, kas izvēlas un mums sniedz svarīgāko informāciju par jaunumiem, izmaiņām. Dienas kārtības teorija skaidro attiecības starp mediju un sabiedrības prioritātēm, kas ir tiešā saiknē ar ziņu tēmu svarīgumu. Analītiskajā rakstā tiek analizēts, vai medijs savā dienas kārtībā ir ievietojis informāciju par mājokļa nodokli, kāpēc un cik daudz vietas tas aizņem. Analīzei tiks izmantoti Latvijā trīs lielākie laikraksti, respektīvi, Diena, Latvijas Avīze un Neatkarīgā Rīta Avīze. Apskatītais laika posms ir 2009. gada novembra un decembra mēnesis, kur decembrī tika pieņemts mājokļa nodoklis un apskatīts vai sabiedrībai pirms šī nodokļa palielināšanas bija informācija par to, tādēļ apskatīts arī novembra mēnesis. Analizēt varētu arī citos kanālos, kā, piemēram, radio, televīzija, žurnāli, taču tas ir pārāk sarežģīts uzdevums, tāpēc arī mediju loks tiek sašaurināts līdz vienam. Parasti arī dienas kārtības pētnieki, veicot kontentanalīzi, sašaurina kanālu loku līdz vienam vai diviem medijiem, kas parasti ir televīzija un laikraksti.
…
