Latvietim maize ir ne tikai rupjmaizes vai baltmaizes klaipiņš. Mūsu tautai maize ir arī ēdiena simbols. Ar vārdiem „dienišķā maize” saprotam tos pārtikas produktus, bez kuriem mēs vienkārši neizdzīvotu. Vai esat pamanījuši, ka maizi ēdam katru dienu un tā nekad neapnīk?
Darba tēma: Maizes vēsture, cepšana, kvalitāte, skābums un tā noteikšana. Šo tēmu autors izvēlējās tāpēc, ka maize ir jebkura cilvēka ikdienas neatņemama sastāvdaļa. Maize ir aktuāla ikvienam dienu no dienas. Autors vēlējās uzzināt kaut ko vairāk par maizes vēsturi, tās cepšanu un kvalitāti.
Darba mērķis: noskaidrot Latvijas lielākajos veikalos nopērkamās maizes kvalitāti. Darba uzdevumi:
1.Iepazīties ar savākto un apkopoto informāciju.
2.Izpētīt un salīdzināt dažādu šķirņu maizes paraugus.
3.Noteikt maizes skābumu.
4.Analizēt iegūtos eksperimenta datus un apkopot tos.
5.Iepazīstināt skolēnus ar iegūtajiem datiem.
Hipotēze: Latvijā ceptā maize ir kvalitatīva un atbilst nepieciešamajām skābuma prasībām.
Darbā izmantotās metodes: literatūras un interneta resursu analīze, eksperimenta par maizes skābuma noteikšanu veikšana un tā analīze.
“Skaidrs ir avota ūdens, bet vēl skaidrāki ir graudi, kas brieduši saulē, kaltuši rijās, malti dzirnavās, deguši krāsns versmē, pārvēršas smaržīgā maizē...” (Edvards Virza, “Straumēni”.)
Definējot varētu teikt: maize ir izstrādājums, kas gatavots no maltiem graudiem – miltiem, kam pievienots ūdens vai piens, kā arī irdināšanas un cepšanas līdzekļi. Masa tiek rūpīgi maisīta, raudzēta un cepta.
Maizes sastāvdaļas ir milti, piens (ūdens), sāls un irdinātājs (iejavs, raugs, cepamais pulveris). Kviešu miltus sajaucot ar ūdeni, kviešu olbaltumviela uzbriest. Šo briešanu var palielināt, pievienojot sāli. Mīcīšana ne vien nodrošina mīklas sastāvdaļu sajaukšanu, bet arī intensīvu aerāciju. Milti, kuros ir daudz lipekļa, mīcāmi ilgāk nekā tie, kuros lipekļa ir maz. Kviešu maizes ražošanā kā irdinātāju izmanot presēto raugu (virsmas rūgšanas rauga sēnītes), ko mīklai pievieno vai nu tieši lielākā daudzumā, vai arī pievieno mīklai mazāku daudzumu un tad ļauj tām savairoties (netiešā raudzēšana). Pēdējais paņēmiens gan prasa ilgāku laiku, un rūgšanas zudumu rezultātā dod mazāku maizes iznākumu, taču, no otras puses, šeit vairāk attīstās aromātvielu. [1.;356.].…
