Maiju pirmsākumi ir meklējami ap 2600 gadu p.m.ē. Ziemeļu Belizē jau 1500 p.m.ē tiek celti pirmātnējie ceremoniālie centri, piemēram, Cuello (1500-900 p.m.ē) un Lamani (1500 p.m.ē. – 600 m.ē. ) Lamani vēl ir apdzīvota pat mūsdienās. Daudzas no sākotnējām zināšanām maiji aizguva no agrākajām civilizācijām – no olmekiem (1200-600 p.m.ē.) un no izapiem (350 p.m.ē – 250 m.ē.). Laika gaitā iegūtās zināšanas tika pilnveidotas un papildinātas. Cerros ceremoniālā centrā ziemeļu Belizē ap 600 gadu pirms mūsu ēras parādījās pirmie maiju rakstu simboli, Nākamos 500 gados vairākas centrālās Amerikas senās kulturas, Zapoteki, Olmeki, Izapi, un Maiji pilnveidoja šos primitīvos simbolus īstā rakstu sistēmā. Šī rakstu sistēma maiju civilizācijas attīstības un zenīta laikā kļuva par vienīgo “jaunā pasaulē” un vienu no piecām unikālām rakstu sistēmām visā pasaulē. Rakstībā bija simboli, kas reprezentēja skaņu (zilbes) nevis tikai idejas vai objektus. Maiji lietoja vairākus simts zīmes, bet teorētiski ar tikai 100 viņu pamat simboliem, zilbēm, ir iespējams rakstīt gandrīz kurā katrā valodā, arī latviski.
Kalendārā sistēma attīstījās paralēli rakstu sistēmai. Jau ap 400 gadu p.m.ē. parādās tā saucamais “garā laika skaitīšana” vai dienu skaits, kura sākuma punkts ir 13. augusts 3114. gadā p.m.ē. Vēlāk attīstoties matemātikai un astronomijai tiek izveidoti arī citi laika vai kalendāra cikli. Viens bija paredzēts vispārējai lietošanai un līdzinās mūs gadam ar 365 dienām, bet otrs ceremoniālajiem mērķiem un ir tikai 260 dienas garš. Šie divi kalendāru cikli sakrita ik pa 52 gadiem (18.980 dienas). Vēl ir 9, 819 dienu un citi dažādi cikli, kuru pamatā ir mēness kustības 29 vai 30 dienu garais periods.
Ap šo pašu laiku, 700 gadu p.m.ē., maijiem veidojās sociālā hierarhija, kuras augšgalā bija virsaiši, priesteri un citi augstmaņi. Ap 400 gadu p.m.ē. maiji adaptēja pilsētu-valsts pārvaldes hierarhiju. Sava zenīta laikā civilizācija bija sadalīta strukturētās neatkarīgās pilētu-valstīs ar savu lauksaimniecības struktūru un urbanizāciju ap ceremoniālajiem centriem. Pilsētās bija tempļi, piramīdas, observatorijas, publiskās mājas un bumbu laukumi, kuros spēlēja rituāla spēles ar cietu gumijas bumbu.
…
