Izvēlējos rakstīt par Maiju Tabaku, jo apziņa par vārdu „māksla” manas personības attīstības gaitā atklājās, aplūkojot tieši šīs gleznotājas brīnumainos un noslēpumainos darbus. Jau bērnībā mīlēju šķirstīt viņas reprodukciju albūmu „Maija Tabaka”. Viņas darbi jau tajā laikā atstāja uz mani lielu iespaidu. Kaut biju tikai bērns ar lieliem ambicioziem sapņiem, labi nojautu tā laika valsts sociālpolitiskā stāvokļa neizdevīgo situāciju, lai apmierinātu savu interesi par eksotiskām lietām, kuras vienmēr mani vilināja. Par spīti manai neticībai jeb kad sajust piedzīvojumu savā ierobežoto iespēju bērna pasaulē Maija Tabaka ar savām gleznām spēja mani aizraut šajā man vēl nezināmajā, brīnumainajā piedzīvojumu pasaulē.
Padomju Latvijas laiki atmiņā palikuši kā nebrīves, ierobežojumu un diktētu noteikumu laiki tieši radošo izpausmju brīvības ziņā. Tomēr tām kultūrvides vērtībām, ko Slāvi mums piedāvāja masu mēdijos un izglītības programmās, piemita sava neaizmirstama pievilcība. Maijas Tabakas gleznas „Krievu literatūras tēli” un „Par Ļeva Tolstoja tēmu” raisa veselu asociāciju jūru par Slāvu augstmaņu un čigānu kultūras attiecībām. Melnīgsnēja meitene ar uguns sārtu rozi viļņainajos, melnajos matos, košos, kuplos svārkos reibinoši griežas kaislīgā čigānu dejas solī. Ugunskura gaismā vizuļo viņas zelta rotu spožums, un mazs tamburīns viņas vijīgajās rokās viegli piesit ritmu sirdi satraucošajām vijoles skaņām. Nakts un čigānu tautas versmainās dzīves valdzinājums ir viens no tā laika nedaudzajiem eksotisko kultūru iespaidu avotiem. Tieši Slāvu dižciltīgā sabiedrība turēja lielā cieņā kaislīgās čigānu dejas un mūzikas skaņas. Viņi aicināja tos, lai brīvajos brīžos tie iekvēlinātu un atkausētu savas augstākās sabiedrības ētikas kodeksa ledājos iesaldētās sirdis. Atskatoties uz Padomju Latvijas sabiedrības dzīvi caur Maijas Tabakas darbiem, atmiņā atgriežas „aizliegtā augļa” sakāpinātais vilinājums, pastiprināta iespējamā piedzīvojuma un vēlmes pēc demonstratīvas uzdrīkstēšanās pārlauzt aizlieguma zīmogu sajūta. Šie laiki radīja labvēlīgu vidi tieši personības individualitātes saglabāšanas muskuļu treniņam. Šī laikmeta potences prasmīgi izmantot izdevās tikai nedaudziem Padomju Latvijas māksliniekiem. To skaitā kā spēcīga koka sakne, kas ārēji klusā mierā un nepielūdzami pacietīgā augšanā izlaužas caur nelokāmi cietajam melnā asfalta slānim, Maija Tabaka ir apzinājusi un saglabājusi savu individualitāti, augot caur Padomju iekārtas ideoloģiskā cietokšņa sienām.…
