Zemes garozas uzbūvē lielākā nozīme ir magmatiskajiem iežiem, kas aizņem aptuveni 95% no tās kopējā tilpuma, tomēr virspusē tie redzami ne vairāk kā ceturtajā daļā no visas Zemes. Senāk uzskatīja, ka tieši magmatiskie ieži ir visa pirmsākums, tāpēc tos sauca par primārajiem iežiem.[2;13]
Dziļi pazemē zemes mantijā augstās temperatūras dēļ ieži ir izkausētā stavoklī, un šo masu sauc par magmu. Tā ir mazāk blīva , vieglāka nekā cietie ieži , kas to aptver. Magma laužs augšup un dažviet, iekļuvusi cietajos iežos, uzkrājas un veido magmas rezervāru. Kad magma tuvojas zemes virsai, spiediens tajā samazinās, magmā izšķīdušās gāzes izplešas un izspiež magmu virszemē - notiek vulkāna izvirdums. Kad magma izvirdusi , tā tiek saukta par lavu. Lava var izplūst gan sprādzienizvirdumā , gan rāmi tecēt lejup pa nogāzēm. Galu galā lava atdziest , sacietē un rada jaunus iežus – magmatiskos iežus.(sk. 1. pielikumu)
Darba temats ir par magmatisko iežu klasifikāciju, izcelsmi, īpašībām, praktisko nozīmi, kas kopumā ir ļoti daudzveidīga iežu grupa.
Šī darba pētījuma objekts ir magmatisko iežu būtība, un pētījuma priekšmets – magmatisko iežu klasifikācijas pamatojoties uz magmatisko iežu veidošanās, ķīmiskā un minerālā sastāva un struktūras īpatnībām.
Šī darba mērķis ir apzināt magmatisko iežu būtību un daudzveidīgās klasifikācijas veidus, apkopot šo informāciju, lai tā būtu īsa, konkrēta un pārskatāma. Šī mērķa sasniegšanai tika izvirzīti sekojoši uzdevumi:
Informācijas savākšana;
Informācijas analīze;
Informācijas apkopošana;
Lai realizētu šos uzdevumus galvenais ir literatūras apguve un sīkāka analīze.…
