Madonas ekonomiskā attīstība

Madona – pilsētas izveidošanos.

Madona atrodas Latvijas A daļā uz Vidzemes augstienes Vestienas pauguraines A nogāzes un Aronas paugurlīdzenuma robežās 123-193 m. virs jūras līmeņa. Tās apkārtne bagāta ar ezeriem, upītēm un mežiem. Cauri Madonai tek trīs mazas eksotiskas upītes. Viena no tām, Madonas upīte, tekot pa kokiem augšup gravu, veido iespaidīgu pilsētas parku un zaļumu zonu.
Madona atrodas sānisno valsts galvenajiem autoceļiem, bet izeju uz tiem nodrošina reģionālas nozīmes autoceļi. Attālums līdz Rīgai ir 172 km. braucot caur Pļaviņām, 173 km. braucot caur Bērzkrogu, 173 km.. braucot caur Ērgļiem. Modonu šķērso reģionālas nozīmes autoceļš Pļaviņas-Madona-Gulbene, Cēsis-Vecpiebalga-Madona, Madona-Varikļāni. Ar tuvākajām apdzīvotām vietām madonu saista plaši sazarots vietējo autoceļu tīkls. Madonā ir arī dzelzsceļa līnija Rīga-Pļaviņas-Madona-Gulbene stacija.
Pilsētas tiesības Madona ieguva 1926. gadā. Izrakumi, kas veikti Madonas teritorijā liecina, ka jau 2.gs. pirms Kristus vieta bijusi apdzīvota. Par apdzīvotu no 7 – 12 .gs. liecina seno latgaļu kapu lauks pilsētas teritorijas A daļā. Pirmās rakstītās liecības par Madonu, /Biržas muižu/, ir no 1461. gada, bet apdzīvotu vietu ta sākusi veidoties tikai 20.gs. sākumā pēc dzelzsceļa līnijas Pļaviņas-Gulbene-Alūksne izbūves, toreiz lielākās un nozīmīgākās Lazdonas tiešā tuvumā. Laikā, kad Madona ieguva pilsētas statusu, tajā bija nedaudz vairāk par 1000 iedzīvotāju, dominēja koka konstrukciju vienstāvu apbūve. Bija uzbūvētas tikai dažas divstāvu mūra ēkas.
…