Sociālās un politiskās izmaiņas, kas notikušas Eiropā un Latvijā pēdējo gadsimtu mijā, piesaista zinātnieku, pedagogu un psihologu uzmanību personības attīstības un pašaktualizācijas problēmām, kā arī cilvēka radošā potenciāla realizācijai izglītības un audzināšanas sistēmas ietvaros.
Latvijas izglītības sistēma ir Eiropas izglītības sistēmas daļa, kas balstās uz vispārcilvēcisko garīgo vērtību nozīmi personības attīstībā. Garīgo vērtību izpratne kļuva par priekšnosacījumu izglītības izmaiņām, atbilstoši humānisma un sociālā konstruktīvisma principiem, kuru galvenais mērķis ir radīt nosacījumus garīgas, radošas, humānas un pašrealizējošas personības attīstībai visa mūža garumā.
Principiālas pārmaiņas pedagoģiskā procesā pamatojās uz jaunas izglītības paradigmas attīstību, kas nosaka zinātnisku pieeju personības audzināšanai mācībās. Tā atzīst skolēnu par aktīvu un pilntiesīgu dalībnieku zināšanu apguves, nostiprināšanas un pielietošanas procesā, kurā skolēns un skolotājs ir līdztiesīgi par šī procesa gaitu un rezultātiem.
Tendenci ievērot skolēna individuālas īpatnības mācību procesā pedagoģija formulē kā individuālas pieejas principu. Par nopietnākajiem trūkumiem mūsdienu Latvijas izglītībā var uzskatīt izglītības nepietiekošo uzmanību skolēna individualitātes attīstībai, kā arī skolēnu intelektuālo spēju novērtējumam un attīstībai, mācīšanas stilu, mērķu un interešu pilnveidošanai. Pastāvošā izglītības sistēmas organizācija Latvijā ierobežo mācību individualizācijas iespējas …