Skolotājs ‒ pētnieks, kam raksturīgs pragmatiķa mācīšanās stils, ir sekmīgs, pārbaudot praksē savus pieņēmumus, neaizraujas ar teorijām, nerodot tām lietojumu reālajā dzīvē. Reizēm pragmatiķim draud pārlieku piezemēts skatījums, neprasme saskatīt problēmu globālā kontekstā.
Meklējamas sakarības starp mācīšanās stiliem (Kolb, 19834, Honey, Mumford, 2006) un arī katram cilvēkam individuāli raksturīgo radošās domāšanas stilu, jo radošā iniciatīva (Подласый, 2002, 255) un radošā pašpieredze (Špona, 2006, 193), kā tika noskaidrots, ir skolotāja profesionālās darbības nozīmīgs struktūrkomponents. Alans Rouvijs (Alan Rowe) uzskata, ka radošā domāšana atspoguļo to, kā mēs redzam un izprotam pasauli, mūsu individualitāti. „Radošums koncentrējas uz to, kā mēs domājam, uz mūsu vēlmi sasniegt ko jaunu un atšķirīgu.” (Rоwe, 2008, 3)
SECINĀJUMI
1. Izanalizējot mācīšanās metodes konstruktīvas īpatnības un pamatojoties uz iegūto informāciju autors secina, ka katram stilam ir stipras un vājas puses.
2. Optimālā mācīšanās rodas tad, kad cilvēkiem ir iespēja rīkoties.
…