Mācīšanās stili saskaņā ar D.A.Kolba teoriju

Pētījumi liecina, ka cilvēks uztver un iegaumē 10% sniegtās informācijas to lasot, 20% to klausoties, 30% to redzot, 40% - redzot un klausoties, 60% - informāciju pārrunājot un 80% - to sev pašam atklājot un formulējot. Balstoties uz šo apgalvojumu, varam secināt, ka mācoties un mācot ir jāizmanto dažādas metodes un stili, lai maksimāli atvieglotu mācīšanās procesu, tā sasniedzot pēc iespējas augstākus rezultātus.
Dažādiem cilvēkiem ir dažādi mācīšanās stili, kas atbilst viņu personības īpatnībām, un tie visi kalpo vienam mērķim – izmantot cilvēka prātu, lai iegūtu zināšanas un prasmes.
Cilvēku atšķirīgās dzīves pieredzes, psiholoģisko dotumu un ikdienas sociālās vides īpatnību dēļ nepieciešams pielāgot apmācības metodes konkrētajiem indivīdiem. Kāds cilvēks jūtas komfortabli, strādājot ar skaitlisku informāciju un veicot detalizētu datu analīzi, kamēr citi rīkojas spontāni un intuitīvi un ir neizpratnē, ja viņiem lūdz veikt rūpīgu analīzi un izprast jautājuma būtību.
Pazīstama ir amerikāņu zinātnieka D.A. Kolba metodika, ar kuras palīdzību, var noteikt savu mācīšanās stilu. Viņš piedāvā četras mācīšanās stilu kategorijas:
Konkrētā pieredze (KP)
Iegūstot zināšanas, persona izmanto savu pieredzi, kas galvenokārt balstās uz izjūtām. Šīs personas parasti ir “orientētas uz cilvēkiem”. Šādi cilvēki uzskata, ka teorijas apguve nav īstais ceļš, un katru situāciju grib uzskatīt par īpašu. Vislabāk viņi mācās no konkrētiem piemēriem un pieredzes. Šie cilvēki maz uzticas autoritātēm, labprāt lieto atgriezenisko saikni, mīl diskutēt.
…