Mācību procesā ļoti svarīgs aspekts ir atmosfēra jeb mācību vide. Skolotājam vajadzētu nodrošināt tādu atmosfēru, kurā pieaugušais skolēns jūtas droši. Tas ir nepieciešams, lai pieaugušais skolēns spētu analizēt savas domas, uzskatus un vērtības, lai pēc tam varētu verbalizēt savu viedokli nodarbību laikā. Turklāt, drošā mācību vidē, netiek pazemināts pieaugušā skolēna pašvērtējums, kā rezultātā netiek arī “bloķēta’’ vēlme sadarboties. Tādējādi, var panākt ‘’dziļas mācīšanās’’ stāvokli – pārstrādāt jaunu informāciju vai idejas jēgpilnās formās caur aktīvu mācīšanos. Stefans Brukfields (Stephen Brukfield) ir uzsvēris atmosfēru jeb vidi, kā vienu no pieaugušo mācīšanās procesa ietekmējošiem faktoriem. Jo mācību vidē mijiedarbojas skolotājs un skolēns. ”Šīs savstarpējās attiecības starp skolotāju un skolēnu ir ilgstošas un ietekmē mācīšanās būtību un virzību, kā arī veido un attīsta skolēnu.’’ (2; VIII) Tas arī nozīmē to, ka ‘’skolotājs un skolēns ir iesaistīti ilgstošās pārrunās, metodēs un kritēriju izvērtēšanā.’’ (2; 20) Mācību videi ir jābūt tādai, kurā skolēns var brīvi izpaust savas individuālās atšķirības un spējas. Skolotājam ir jāsaprot, ka visi indivīdi nemācās vienādi.
Pieaugušie skolēni nāk no dažādām mācību iestādēm. Pamatskolās un vidusskolās reāli klasēs ir no 20 līdz 30 skolēniem, līdz ar to skolotājs fiziski nespēj pievērst individuālu uzmanību katram skolēnam. Kā rezultātā ir skolēni, kuriem mācīšanās nesagādā pozitīvas izjūtas, jo viņi neprot mācīties. Reāli praksē saskaroties ar pieaugušiem, darba autore secina, ka lielākā daļa pieaugušo izglītības dalībnieku īsti nezina, kā mācīties, līdz ar to mācības ir kā ‘’smags slogs’’ jeb ‘’sods’’. Darba autore, ir saņēmusi jautājumus no pieaugušo puses “kā būtu pareizāk mācīties?”, ‘’kā jūs pati mācieties?’’. Šādos gadījumos rodas jautājums par tēmu kā mācīties. …