Mūsu rīcību var izraisīt viens vai vairāki motīvi, kas var būt gan apzināti, gan neapzināti. Visu savstarpēji saistīto motīvu sistēmu, kas nosaka personības uzvedību, sauc par motivāciju. Skolēna mācīšanās motivāciju veido daudzi aspekti, kas mainās un nonāk jaunās attiecībās cits ar citu - sabiedriskie ideāli, mācīšanās jēga, mācīšanās motīvi, mērķi, intereses u.c. Sekmes ikvienā darbā un arī mācībās lielā mērā nosaka mūsu vēlmes, tieksmes un interese par darbu, un tie ir pozitīvie motīvi.
Bērnu zemais sekmju līmenis sevišķi attiecināms uz pamatskolas vecākajām klasēm. Bērns pamatskolu apmeklē no 5. līdz 9.klasei, un ir neizskaidrojami, kāpēc vecāki par bērna sekmēm sāk interesēties tikai 9.klases beigās? Skolēnu zemo sekmju līmeni skaidro ar viņu nevēlēšanos mācīties, kā arī ar motivācijas trūkumu, ko iespaido sociālās vides nesakārtotība, vecāku sliktais materiālais stāvoklis, kā arī vecāku un skolas sadarbības nenovērtēšana. [8]
Skolēni nāk uz skolu mācīties, ja mācīšanās ir kā prasība, kā uzspiesta rīcība, tad rezultātu nevar gaidīt. Mācīšanās ir katra cilvēka eksistences pamats, bērnam jāattīsta spēja mācīties, izglītot pašam sevi, jo mācīšanās jāturpina visu dzīvi. Mācīties ir jāgrib, kuras pamatā ir vajadzība, ko ietekmē motīvi. Motīvi raksturo cilvēka domu, jūtu un mērķu sistēmu, kas viņu rosina darboties noteiktā veidā. Tā ir tiekšanās pēc dzīves stabilitātes, līdzsvara, kura virzošais spēks ir mācīšanās motivācija. To nevar radīt no ārpuses, bet tam jārodas iekšēji - atbilstoši katra bērna individuālajām īpatnībām un uztveres spējām.
Lai attīstītu mācīšanās motivāciju, svarīgākais ir veidot pozitīvu attieksmi, vēlēšanos uzzināt ko jaunu, jaunās zināšanas balstīt uz jau esošajām.…
