Mācīšanās motivācija sākumskolā

Mācīšanas motivācijas veidošanu skolas vecumā bez parspīlējuma var nosaukt vienu no mūsdienu skolas centrālajām problēmām, par sabiedriski nozīmīgu jautājumu. Šīs problēmas aktualitāti nosaka nepieciešamība atjaunināt mācību saturu, veidot skolēniem zināšanu patstāvīgas apguves paņēmienus un izziņas intereses, īstenot politiskās audzināšanas, darbaudzināšanas un tikumiskās audzināšanas vienotību, izkopt audzēkņiem aktīvu dzīves pozīciju, realizēt vispārējo vidējo izglītību. Sabiedrības sociālais pieprasījums skolai mūsdienās ietver uzdevumu paaugstināt mācīšanas un audzināšanas kvalitāti, izskaust formālismu skolēnu un skolotāju darba rezultātu vērtēšanā.
Mācīšanās motivācijas veidošanas problēma atrodas mācību un audzināšanas darba krustpunktā, tā ir uzskatāma par mūsdienu mācību procesa svarīgāko aspektu. Tas nozīmē, ka skolotāja uzmanības lokā ir ne vien skolēnu mācīšanās, bet arī audzēkņu personības attīstība, kas notiek mācīšanās procesā. Motivācijas veidošana ir mūsu sabiedrības ideālu, pasaules uzskata vērtību ieaudzināšana skolēnā apvienojumā ar viņa aktīvu rīcību. Tas nozīmē veidot apzināto un reāli darbojošos motīvu savstarpējo sakarību, vārdu un darba vienotību, aktīvu dzīves pozīciju.
Mācīšanās motivācija sastāv no daudziem aspektiem, kas mainās un stājas jaunās attiecībās cits ar citu (sabiedriskie ideāli, mācīšanās jēga skolēnu izpratnē, mācīšanās motīvi, mērķi, emocijas, intereses u.c.). Tāpēc motivācijas veidošanās nav tikai pieaugusī pozitīvā vai negatīvā attieksme pret mācībām, bet gan ar to saistītais process, kurā sarežģītāka kļūst motivācijas sfēra un rosinātāji, kas tajā ietilpst, veidojas jaunas, pilnīgākas, dažkārt pretrunīgas attiecības starp tiem. Šiem motivācijas sfēras atsevišķajiem aspektiem ( arī sarežģītajām dialektiskajām attiecībām starp tiem) jākļūst par skolotāja pedagoģiskās vadības objektu.…