Veiksmīgā mācību procesā liela audzinoša nozīme ir skolas videi, psiholoģiskajai un morālajai gaisotnei, kas nosaka savstarpējo attiecību kultūru skolas ikdienā un, lai arī netieši, tomēr ļoti būtiski ietekmē skolēna mācīšanās motivāciju un darba kvalitāti. Sadarbība, cieņa, savstarpēja uzticība un labvēlība starp skolas vadību, skolotājiem, skolēniem un viņu vecākiem; mācību vide, kas skolēniem ļauj sajust un noticēt tam, ka viņi paši var izdarīt daudz; labvēlīga un optimistiska gaisotne stundās, kas rada drošības un aizsargātības sajūtu un sniedz iespējas katram bez bažām mēģināt, kļūdīties, mācīties no savām un citu kļūdām – tie visi ir nozīmīgi priekšnosacījumi veiksmīgām mācībām, skolēnu saskarsmes kultūras un vērtībuzskatu attīstībai /9;8/.
Mūsdienu bērniem, lai kur viņi dzīvotu, ik uz soļa nāksies sastapties ar pārmaiņām sociālajā, politiskajā sfērā, apkārtējā vidē, pārmaiņām zinātnē, tehnoloģijā u.c.
Es vēlos izpētīt kā mācību vide ietekmē bērnu programmā „Soli pa solim”, lai pēc tam to varētu salīdzināt ar to, kā vide ietekmē bērnu tradicionālajā mācību sistēmā.
I. LITERATŪRAS AVOTU APSKATS
1.1.Programma “Soli pa solim”
Izglītība nav noslēgta sistēma. Un pārmaiņu sabiedrību, tāpat kā jebkuru tradicionālo sabiedrību, raksturo izglītības sistēmas sasaiste ar sabiedrības attiecību vēsturi. Agrāk izglītība tika centrēta uz standartizāciju un tās šķietamo noderīgumu “sabiedrībai kopumā”, ignorējot izglītības sākotnējo un elementāro būtību – orientāciju uz indivīdu. Taču izglītota sabiedrība sastāv no izglītotiem indivīdiem, tāpēc Sorosa Fonds – Latvija iesaistījies ilgstošā izglītības projektā “Soli pa solim”. Tā mērķis ir mainīt izglītošanas stereotipus jau bērnudārza un sākumskolas vecuma bērniem, pārliekot uzsvarus no mācīšanas uz domāšanas attīstīšanu. “Soli pa solim” projekts ir starptautiska programma, kurā Latvija piedalās kā 21. dalībvalsts /21;33/.
“Soli pa solim” ir izglītības reformu programma, kura orientēta uz jaunākā vecuma bērnu izglītību (0 – 10.gadiem), pamatojoties uz bērncentrētu pieeju izglītībai. Bērncentrēta izglītība balstās uz bērna dabīgo attīstību, uz bērna vajadzību un interešu ievērošanu, nodrošinot individualizētu mācību procesu, kurā katrs bērns tiek uzskatīts par unikālu un neatkārtojamu, un pedagoga darbība virzīta uz katra bērna attīstību, maksimāli atbilstoši savam dabiskajam potenciālam. Demokrātijas mehānisma ieviešana klases darba organizācijā pilnīgi maina skolotāju pieeju savam darbam, veicina lielāku atbildību un iniciatīvu. Vecāku aktīva iesaistīšana klases ikdienas dzīvē stimulē viņu pilsoniskās apziņas izaugsmi, iniciatīvu un līdzdalību ne tikai skolas dzīvē, bet arī vietējās sabiedrības aktivitātēs…
