1. Mācību satura reglamentējošie dokumenti
Mācību saturs ir informācijas un vingrinājumu sistēma, ko pedagogs mācību procesā transformē skolēnu izglītības saturā. Mācību saturs ir ietverts vadlīnijās un IZM apstiprinātajās mācību priekšmetu programmās, mācību grāmatās un citos informācijas avotos. Mācību saturu ( mācību vielu ) skolotājs visai klasei sniedz vienu un to pašu, bet izglītības saturs skolēnam var veidoties diferencēti. Šo atšķirību ( sekmes ) skolotājs raksturo ar vērtējumu. Transformējot mācību saturu izglītības saturā, vairojas arī skolēnu intereses, attīstās spējas, stiprinās griba un tiek izkopta viņu jūtu kultūra. ( 3; 78-79 )
1.1 Lēmumu pieņemšana valsts un vietējā līmenī
Valsts līmenī liela ietekme ir izglītības komisijām, izglītības nodaļai un Valsts Zinātnes fondam. Tie atbalsta standartu un mācību programmu izveidi dabaszinātnēs, matemātikā, svešvalodās, pirmsskolas izglītības iestādēs un citās jomās. Arī grāmatu izdevēji un valsts līmeņa sekmju vērtēšanas organizācijas ietekmē mācību programmu.
1.2 Skolotāju loma mācību satura noteikšanā
Viens no galvenajiem mācību programmu ietekmējošiem faktoriem ir mācību grāmata. Pat tad, ja mācību satura izvēli skolotājam ļoti ietekmē mācību grāmata un šo grāmatu ir izvēlējušies citi, skolotājam pašam jāizlemj daudzi ar saturu saistītie jautājumi. Daži šie lēmumi var būt neapzināti – tādā nozīmē, ka skolotāja rīcību vada dziļi iesakņojusies vērtību samēri, par kuriem viņš pat īpaši nedomā. Dažreiz izvēle ir filozofiski noteikta – to diktē skolotāja pārliecība par izglītības mērķiem un par labas dzīves un labas sabiedrības būtību, kuru veido arī izglītība.
Tajā pašā laikā skolotāja lēmums par satura izvēli nereti nosaka būtiski pedagoģiskās psiholoģijas jautājumi.
…