Savā bērnudārzā mēs teātra dienās attēlojām pasaku „Zaķīša mājiņa” tā nav gara, bet interesanta, jo katram dzīvniekam var piedēvēt savu rakstura īpašību. Tad šķirstot šo grāmatu atradu šo pasaku ar skaistām, vienkāršām ilustrācijām, kas liek bērnam pievērst uzmanību pasakai, kā arī vēl dažas pasakas ko izmantojam bērnudārzā.
Man patīk papildus ilustrācijas kas liek bērniem izdomāt, piemēram, kādas ir kaķa un peles attiecības, vai doti dzīvnieku attēli un bērniem jāstāsta kādās latviešu tautas pasakās tie ir attēloti. Manuprāt, šī grāmata nav piemērota ceturtās klases skolniekam (mazliet par vieglu).
Runājot par visām trim pieminētām grāmatām, es kā skolotāja tomēr izvēlētos strādāt ar lasīšanas un domāšanas grāmatu, un literatūras grāmatu (Pētergailis), jo lasīšanas un domāšanas grāmatā ir uzdevumi kā papildus apgūt tēmu, kaut vai pieminētie projekti, un literatūras grāmatā arī papildus uzdevumi, kas prasa bērna domāšanu. Pārredzamākas tēmas, noteikti pildāmie uzdevumi.
Parādīju visas trīs grāmatas savai meitai, kas uzsākusi mācības 1.klasē un jautāju: kura grāmata tev vairāk patīk, un kāpēc? Viņa pašķirstīja visas grāmatas un teica ka patīk šitā (literatūras grāmatu 4.klasei (G. Sālījuma, V. Valtere, Zvaigzne ABC)), jo viņa ir krāsaināka un plānāka – kā jau bērna atbilde.
Secinājums: lai literatūras stundas būtu sekmīgas, tātad, lai skolēni sasniegtu nepieciešamo gatavību, skolotājam, plānojot mācīšanos un mācīšanu, jāņem vērā lai tās būtu aktīvas mācības, piemēram, kurā skolēni piedalās mācību procesā viņiem tas saistītu, pētītu, uzdotu interesējušos jautājumus, izdarītu secinājumus. Vai, tās būtu problēmorientētas mācības, piemēram, kurā tiek meklētas atbildes uz jautājumiem, izmantojot esošās un jaunās zināšanas, prasmes un iemaņas.
…