“Ārsta kļūdas aprok zemā, bet audzinātāja kļūdas staigā pa pasauli, izdarīdamas jaunas kļūdas.”
Ikvienas sabiedrības attīstība un nākotne ir jaunās paaudzes rokās, bet savukārt tās audzināšana un izglītošana ir vecākās paaudzes ziņā. Jaunākās paaudzes izglītošanai liela loma ir pedagoģijai, kura pēta audzināšanu kā sabiedrisku parādību, jaunās paaudzes sagatavošanu turpmākajai dzīvei, precizē audzināšanas mērķi un uzdevumus. Didaktika pētī mācības kā skolēna izziņas procesu un viņa intelektuālo attīstību šajā procesā. Tā sniedz vispārējas rekomendācijas mācību darbā – nosaka mācību saturu, izskaidro mācību procesa būtību, izvirza mācīšanas galvenos principus, raksturo metodes un organizācijas formas.
Šajā darbā ir aplūkota mācību satura izveide, tā izveides noteikumi un pamatprasības.Mācību saturs
Jēdziens “mācību saturs” ir cieši saitīts ar jēdzienu “izglītības saturs”, tomēr tiem ir būtiska atšķirība. Izglītības saturs ir noteikts zināšanu un prasmju, interešu un spēju, prāta un jūtu kultūras līmenis, kas jāsasniedz indivīdam, iegūstot noteiktas pakāpes izglītību. Izglītības saturu izstrādā Izglītības ministrija. Atbilstoši izglītības saturam skolotājs izveido mācību saturu. Mācību saturs ir konkrēts informācijas prasmju un iemaņu kopums, kas ir izstrādāts informatīvās, kā arī uzdevumu vingrinājumu kopās, lai to īstenošanas gaitā indivīds spētu iegūt atbilstošu izglītību.
Izglītības saturs ir rezultāts, bet mācību saturs – līdzeklis.…