Mūsdienu sabiedrībā jēdziens “integrācija” tiek lietots ekonomikā, politikā u.c. sociālajās zinātnēs. Latvijas sabiedrības integrācijas process ietekmē arī izglītības sistēmu. UNESCO Starptautiskās komisijas ziņojumā “Izglītība 21. gadsimtam”, uzsvērts, ka pāreja uz 21. gadsimtu kā informācijas sabiedrību rada reālu vajadzību pēc faktu, likumsakarību sistematizēšanas, apvienošanas, lai tādejādi nodrošinātu ātrāku, precīzāku to uztveri, iegaumēšanu, praktisko lietojamību. [4]
Izglītības mērķis ir izglītots, patstāvīgi, elastīgi domājošs, lemt, rīkoties un atbildību uzņemties spējīgs cilvēks, tāpēc arī viens no izglītības uzdevumiem ir sagatavot paaudzi sarežģītajai dzīvei. Tas var būt realizējams mācību un audzināšanas procesā, akcentējot mācību satura integrāciju. Jāmēģina izprast un projektēt izglītošanos kā veselumu, lai tādejādi mācību un audzināšanas procesā cilvēks varētu izveidot kopsakarīgu pasaules redzējumu un skaidri apzināt savu vietu un lomu sabiedrībā. Un tāpēc svarīgi, lai skola būtu tāda vieta, kur bērni gūst ne tikai zināšanas, prasmes un iemaņas, bet arī apgūst pirmos dzīves pamatus, gūst pieredzi. Cik aktīvi un efektīvi norisēs pedagoģiskais process skolā, tāda veidosies bērna personība - prāts, tikums un darbs- vai J. Pestalocija vārdiem- galva, rokas, sirds. Mācību viela ir vieglāk uztverama, ja stundās iegūtas zināšanas ir saistītas ar praktisko pielietojumu. Šādu iespēju dod mājturības priekšmets, kura mācību saturā var integrēt nepieciešamas ekonomiskās, kultūrvēsturiskās, tehnoloģijas zināšanas u.c., saistot iegūto teorētisko informāciju ar praksi. Nav vairs aktuāli izolēt vienu mācību priekšmetu no otra un vienu tēmu no otras. Mūsdienās svarīga to saplūšana.…
