Mācību sasniegumu vērtēšanas ietekme uz skolēnu mācīšanās motivāciju pusaudžu periodā

SECINĀJUMI
Veiktais pētījums sniedz vērtīgas atziņas par to, ka skolēnu dominējošie mācību motīvi ir izziņas motīvi – vēlēšanās apgūt jaunas zināšanas, darbības veidus, gūt labas sekmes, gūt jaunus un aizvien augstākus rezultātus salīdzinājumā ar tiem, ko viņš sasniedzis iepriekš. Skolēniem tomēr ir svarīgāk saņemt labas sekmes un jaunas zināšanas mācīšanās procesā, nevis mācīties, lai saņemtu uzslavu no skolotājiem vai klases biedriem; vai, lai viņam pēc tam kaut ko nopirktu.
Skolēniem traucē mācīties labāk, galvenokārt, citas interesantākas nodarbes, nepatika pret mācībām kopumā vai arī nespēja sevi piespiest mācīties. Šie apgalvojumi saistīti ar nepietiekošo skolēnu motivāciju mācīties, vai ar neveiksmēm mācībās, kuru rezultātā skolēnam nav velmes mācīties labāk.
Saņemot labu vai sliktu vērtējumu, skolēniem nav svarīgi ko par viņiem domās citi klases biedri, kā arī skolotājiem ir zema autoritāte. Tomēr, vecāku autoritāte paliek pietiekoši augstā līmenī, kas neatbilst teorētiskām nostādnēm. Saskaņa ar teoriju, vecāku nozīme šajā vecumā samazinās un pusaudžiem ir svarīgi ko par viņiem doma citi vienaudži, jo viņi grib izskatīties labi vienaudžu acīs. Bet rezultāti rada, ka aptaujājamiem skolēniem vienaudžu viedoklis par viņu sekmēm neietekmē mācību motivāciju, taču vecāku viedoklis gan ietekmē. Sodiem un rājieniem arī var būt nozīme mācību motivācijas veidošanā, bet skolēnu vairākumam nav bailes tikt sodītam par nepietiekoši augstu vērtējumu. Kāda labuma iegūšanai ir daudzpusīga nozīme, skolēnu vairākums sāk domāt par to tikai kad saņem sliktu atzīmi; saņemot labu atzīmi, jaunas lietas iegūšana nav tik svarīga kā sevis augsts pašnovērtējums.
Dažos apgalvojumos pastāv būtiskā atšķirība starp meiteņu un zēnu atbildēm. Meitenēm ir augstākā gan izziņas, gan sociālā motivācija, kas pilnībā atbilst teorētiskajiem nostādnēm. Kā arī meitenēm ir svarīgāk saņemt labu atzīmi un jaunas zināšanās, nekā zēniem.
Studiju darba autore norāda uz to, ka šī pētījuma rezultātus nav iespējams vispārināt un attiecināt uz visiem pusaudžu skolēniem. Secinājumi attiecināmi tikai uz anketējamo skolēnu grupu, ar kuriem studijas darba autore strādā ikdienā un var tikt izmantoti tikai darbā ar viņiem.
 
…