Ievads
Lielākā daļa bērnu skolas gaitas uzsāk ar prieku un pienākuma apziņu. Tomēr bieži vien laika gaitā šī attieksme mainās negatīvi, rezultātā veidojot nepatiku pret skolu un mācībām.
Mācību motivācijas veidošanu skolas vecumā var nosaukt par vienu no centrālajām problēmām. Skolotājam jāpamudina skolēnus uzmanīgi izturēties pret saviem pienākumiem, būt centīgiem, akurāti pildīt uzdevumus. Skolēna radošā darbība ir cieši saistīta ar darbības motīviem. Visa darba pamats ir nepieciešamās motivācijas veidošana skolēnos. Motīvu var uzskatīt par vajadzības izpausmes formu. Nepieciešamība izraisa aktivitāti, tā savukārt rosina noteiktu darbību, bet šīs darbības rosinātājs ir motīvs. Ja skolēna rīcība atbilst mērķa sasniegšanai, tad radīta pareizā motivācija.
Daudzi pasaules psihologi ir devuši lielu ieguldījumu motivācijas problēmas izpētē – L. Festingers, V. Levins, T. Dembo, F. Hoppe, taču šie risinājumi ir atšķirīgi.
Psihologa E. Fromma darbos par cilvēka motivācijas veidošanos tiek atzīts neapzināts cilvēka pārdzīvojums, kas rodas atsvešinoties no dabas sakarā ar zinātnes un tehnikas progresu.
Pēc A. Adlera teorijas katra indivīda uzvedības pamatā ir motivācija, bet motivācijas pamatā ir piederības izjūta.
Mācību motivācijas veidošanas problēmas apskatītas arī V. Zelmeņa darbos. Šeit pētījums pamatots ar procesa norises mehānismu.
Mūsu laika dzīves ritms, modernās tehnoloģijas ar saviem sasniegumiem un culvēku arvien pieaugošās prasības dzīvei, like cilvēkam nepārtraukti apgūt jaunas zināšanas, prasmes, iemaņas. Tajā informācijas gūzmā, kas katru dienu pārpludina pasauli, viena no svarīgākajām lietām ir spēja izvēlēties, zināt un prast atšķirot sev nepieciešamās zināšanas. Visas pieejamās modernās tehnoloģijas arvien vairāk izspiež no mūsu dzīves grāmatu, literatūru un vajadzību pēc vārda mākslas. Lai saglabātu literatūras un pareizas valodas prestižu, lai neizgaistu spēja baudīt šo mākslas veidu – valodu, viens no svarīgākajiem uzdevumiem jāuzņemas skolotājam. Tikai pareizi izvēlēti rosinātājlīdzekļi ļaus skolēnos radīt interesi un nepieciešamību apgūt literatūru.
Motivācijas pedagoģiski psiholoģiskais raksturojums
Motivācija – tas vienmēr ir ierosmju komplekss: vajadzības, motīvi, ideāli, mērķi, vērtību orientācija u.c. Visas šīs ierosmes ir saistītas un veido sistēmu, kura tad arī nosaka viengabalainu cilvēka uzvedību, piešķir tai intensitāti.(34.165.)
Motivācija pilda vairākas funkcijas: ierosina uzvedību, vada un organizē to, dod tai personisku jēgu un nozīmību. Var izdalīt vairākus motivācijas tipus:
- labklājības motivācija,
- prestiža motivācija,
- sasniegumu motivācija,
- dominējošā motivācija.
…
