Jau kopš senseniem laikiem ļaudis centušies izglītot savus pēcnācējus, mēģinot nodot tiem pēc iespējas vairāk savas pieredzes, tādējādi panākot arvien lielāku cilvēces progresu. Lai gan akmens laikmetā vēl nebija apzinātu audzināšanas mērķu, tēvam bija jāiemāca savam dēlam, kā iegūt medījumu, lai tas varētu apgādāt ar pārtiku savus bērnus un bērnu māti, savukārt mātei bija jāierāda meitai, kā jāaprūpē bērns, jāsaimnieko mītnē. Mēs zinām, ka šie uzvedības stereotipi vēl tagad, neskatoties uz mūsu moderno laikmetu, vēl joprojām dziļi iesakņojušies mūsu apziņā. Motivācija apgūt šīs iemaņas droši vien bija augsta, jo bija uzreiz bija redzams apgūto prasmju pielietojums un tas, ka bez šīm prasmēm nebūtu bijis izredžu izdzīvot.
Cilvēcei, uzkrājot arvien vairāk kopējo zināšanu, vairs nebija iespējams katram indivīdam zināt un prast visu, tāpēc ļaudis sāka dalīties amatos. Zināšanu apjomam arvien pieaugot, ļaudis sāka mācību procesu organizēt ērtāk – mācot vienlaikus vairāk bērnu. Audzēkņu saistībai ar reālo zināšanu pielietojumu arvien attālinoties, iespējams, radās motivācijas trūkuma pirmsākumi, kas bijis kā problēma visos laikos, kamēr vien cilvēki centušies skolās mācīt savus mazos bērnus. Ilgus gadsimtus par motivācijas trūkumu arī neviens neraizējās. Bērni vienkārši tika pakļauti mācību procesam, īpaši neinteresējoties, vai viņiem tas ir vai nav interesants. Vēl nav sen tie laiki, kad bērna nevēlēšanās mācīties tika uztverta tikai kā slinkums, grūta audzināmība vai neapdāvinātība.
Lai gan mūsdienās tiek veiktas nemitīgas izglītības reformas, tomēr nav atrasta vislabākā pieeja, lai bērnu vēlme mācīties būtu augsta. Šķiet arī, ka pilnīgs šīs problēmas risinājums ir neiespējams, jo, mainoties paaudzēm, mainās vērtības, problēmas un stimuli, tādēļ šajā jomā tāpat kā daudzās citās, nepieciešama nepārtraukta izaugsme.
Es vēlētos savā perspektīvajā pedagoģiskajā darbībā atrast vispilnīgākās metodes, kas būtu stimulējošas bērnu un jauniešu vēlmei apgūt zināšanas, jo bez patiesas vēlēšanās arī rezultāts nekad nevar būt pilnīgs.
Studējot dažādu autoru darbus un atzinumus, rodas priekšstats, ka nav iespējams mācību motivāciju nodalīt no vispārējām motivācijas teorijām un citiem didaktiskajiem aspektiem. Bērna, skolnieka, jaunieša motivāciju ietekmē visplašākais apstākļu kopums. Motivācijas trūkums, manuprāt, var būt meklējams jebkurā no tālāk aprakstītajām jomām.…
