1. Mācīšanās skolēnu izpratnē
Mācīšanās izpratne ir atkarīga no cilvēka būtības un tā attīstības filosofikās koncepcijas. [12, 168]
Vienai un tai pašai mācību darbībai var būt atšķirīga nozīme dažādu skolēnu izpratnē. Tas arī vispārīgā veidā nosaka viņu mācīšanās motivāciju. Atklāt mācīšanās motīvus un noskaidrot to jēgu skolēna izpratnē ir ļoti svarīgi.
Viens un tas pats skolēns ar atšķirīgām sekmēm mācās dažādus mācību priekšmetus, jo viņa interese par tiem nav vienāda. Līdz ar to viņš nepilnīgi izmanto savas iespējas mācību darbā. Skolēnu, piemēram, neietekmē matemātika, un viņš, kaut gan ir apguvis atbilstošus intelektuālās darbības paņēmienus, neizmanto tos un mācās sliktāk nekā varētu. Vienam un tam pašam skolēnam var būt jau nobriedušas motivācijas formas vienā mācību priekšmetā un pasivitāte, vienaldzīga attieksme pret citu. Šī atšķirība mācību darbā izskaidrojama ar atšķirīgo motivāciju attiecībā uz dažādiem mācību priekšmetiem.
Skolotājiem šādos gadījumos jācenšas, lai atjaunotu interesi par „nemīlamo” priekšmetu.
Vienu un to pašu rīcību skolēna mācīšanās gaitā var rosināt dažādi motīvi. Jā, piemēram, skolēns var risināt vienu un to pašu uzdevumu, turklāt ar vienu un to pašu paņēmienu, taču vienā gadījumā viņš to dara, lai saņemtu labu atzīmi skolā un atzinību no vecākiem, otrā gadījumā, - lai iegūtu autoritāti vienaudžu vidū, trešā gadījumā viņu interesē paša mācību priekšmeta saturs, ceturtajā gadījumā viņš saskata mācību priekšmeta saistību ar savu nākamo profesiju.
Cilvēka vajadzības ir galvenais viņa darbības un rīcības ierosinātājs. Vajadzības ir dažādas, līdz ar to dažādi ir arī motīvi. Motīvi var būt arī par cēloni mērķa izvirzīšanai. Dažreiz viens un tas pats motīvs atkarībā no apstākļiem var izpausties dažādās darbībās un mērķos. Un otrādi – līdzīgas darbības un mērķa pamatā ir pavisam citi motīvi. [13, 51]
…