Šajā zinātniskajā raksta būs aprakstīta mācību ekskursija, kuru ļoti bieži izmanto ģeogrāfijas stundās, lai dažādotu mācību procesu.
Būs aprakstīta par ekskursijas klasifikāciju, ekskursijas priekšrocībām un trūkumiem, par ekskursijas pamatprasībām. Būs rakstīts par ekskursijas ietekmējošiem faktoriem( iekšējie un ārējie). Šajā rakstā būs rakstīts par ekskursijas objektiem, kurus var apmeklēt un kādi viņi ir.
Mācību ekskursija ir mācību organizācijas forma, kas dod iespēju dabiskos apstākļos novērot un izpētīt dažādus priekšmetus, parādības un procesus. (5, 81)
Ekskursijās attīstās skolēnu izziņas intereses, paplašinās redzesloks, skolēni mācās aplūkot parādības to savstarpējā sakarībā un mijiedarbībā, teorētiskās zināšanas nostiprinot praktiski. (4)
Mācību ekskursija nav pašmērķis, tās uzdevums ir palīdzēt pilnīgāk apjēgt mācību priekšmetos apgūtās zināšanas, prasmes un iemaņas. Tās tiek plānots ar mērķi novērot vai izpētīt praksi. Ekskursija var būt īsa vienas vietas apskate vai arī ilgāks laika posms vairākās vietās. Ekskursijās notiek pētnieciska rakstura mācību darbs. Jau vārds „ekskursija” norāda uz iziešanu no mājām, no parastās darba vietas. Tāpēc par ekskursiju var saukt kā 10 – 15 minūšu ilgu laika posmu, ko pavada skolas pagalmā, parkā vai mācību laukā, tā arī 2 -3 stundu ilgu ekskursiju. Ekskursijā jābūt pārvietošanās iemeslam un mērķim. Ekskursants, esot pie mērķa, patērē laiku un noteiktu enerģijas daudzumu. Objektam un mērķim jābūt tādam, kas attaisno šo piepūli, ko var saprast un izpētīt vienīgi dabiskos apstākļos un nevar kā parastu uzskates līdzekli aplūkot klasē. Ekskursijas atšķiras no pārgājieniem, kurus diezgan bieži organizē skolās, piemēram, pārgājieni „Pretī pavasarim”,…
