Pirms muzeja apmeklējuma noteikti jāiepazīstas ar Luvras pils vēsturi un tās arhitektūru. Ne velti Luvras pils ir nodēvēta par visskaistāko celtni Parīzē.
Luvras muzeju nedrīkst uzskatīt kā tikai daudzu mākslas darbu atradnes vietu jeb šķūni, tā ir mākslas iemiesojuma milzīga kolekcija. Muzejā vērojama nenovērtējamās bagātības izturība, gleznu piepildījums, nekādā ziņā nav vērojama viendabība. Vērojami mākslas darbi no 14. – 19. gs., kas nākuši no dažādām Eiropas valstīm kā dāvinājumi franču karaļu rezidencei.
Luvras vēsture ir ļoti sena, tā aizsākas jau viduslaikos.
Par Luvras „dzimšanas” laiku uzskatīts XII gadsimts, bet par tās „krusttēvu” – karalis Filips II Augusts - veco Luvru cēlis kā četgrstūrainas formas cietokšņa pili ar stipriem mūriem un bieziem stūru torņiem. Tikai Kārlis V Gudrais palielināja, izgreznoja pili, pārgāja tanī pats dzīvot, pārceļot sev līdz savu bibliotēku, mākslas kolekcijas un dārglietas. Tagadējo Luvru sāka celt Fransuā L.Gandrīz visi Francijas karaļi turpināja tās grezno izbūvi. Galvenā – austrumu fasāde - tika celta pēc Kloda Perō ( slavenā pasaku rakstnieka Šarla Perō brāļa) un Luija Levo projekta. Sakarā ar izbūves laikiem Luvru dala vecā un jaunā. Lepnā reprezentatīvā un tomēr franciski atturīgā Luvras arhitektūrā izpaužas nacionāli vilcieni – rakstūrīgas franču dižrenesanses pazīmes. Luvras pils formas atkārtotas daudzviet Eiropas arhitektūrā. Radās pat apzīmējums – Luvras stils.
1973.gadā Luvrā tika atvērts mākslas muzejs. 1802.gadā virs lielas Luvras daļas nebija pat jumta, un tai draudēja reālas briesmas pārvērsties par drupām. Napoleons sāka grandiozus Luvras glābšanas darbus, ko turpināja arī nākamie valdnieki. …