Bērnība. Pēdējais ievērojamais Vīnes klasiskās skolas pārstāvis.
Bēthovena bērnība ir pilna dažādu traģisku, bet tomēr arī jauku un patīkamu atmiņu. Galvenā problēma ir godkārīgais tēvs alkoholiķis, kurš dusmu uzplūdos var būt ļoti ass pret savu bērnu. Tomēr mātes mīlestība ir kā atspaids šajos grūtajos brīžos. Vēl kāds traģisks pavērsiens Bēthovena bērnībā ir mīļotā vectēva Dodas zaudējums. Vēlāk Bēthovens pazaudē dzirdi, kas viņam kā mūziķim ir ļoti smags trieciens.
Ludvigs van Bēthovens dzimis 15 (vai 16) decembrī nelielajā vācu pilsētiņā Bonnā. Audzis mūziķu ģimenē, bērnībā iemācījies spēlēt klavesīnu, ērģeles, vijoli, altu un flautu.12 gadu vecumā sacerējis pirmos skaņdarbus. No 1782. gada Bonnas galma kapelas ērģelnieka asistents, no 1784. gada šās kapelas ērģelnieks, arī Bonnas galma teātra koncertmeistars. Studējis filozofiju Bonnas universitātē (1789). No 1792.gada dzīvojis Vīnē.. Daudz koncertējis kā pianists.
Viņa vectēvs spēlēja vijoli un dziedāja Bonnas kūrfirsta galma kapelas korī, pēc tam kļuva turpat par kapelmeistaru, šīs kapelas dziedonis, tenors bija komponista tēvs Johans van Bēthovens, tēvs darbojās par dziedātāju un klavesīna spēles skolotāju. Zēna muzikālās dotības atklājās agri. Ļoti iespējams, ka viņa bērnība būtu izveidojusies pavisam citāda, ja viņam tolaik būtu bijis tāds iejūtīgs un talantīgs pedagogs, kāds bija Mocarta tēvs. Arī Bēthovena tēvs mācīja savam dēlam mūziku. Taču viņš bija nepieredzējis pedagogs, neiejūtīgs mūziķis, neatsaucīgs, reizēm pat cietsirdīgs cilvēks. Mazā Mocarta slava nedeva viņam mieru. Vispirms tēvs mācīja Ludvigu spēlēt klavesīnu, vēlāk viņa draugi mūziķi iemācīja zēnu spēlēt vijoli, ērģeles, altu. Septiņas, astoņas stundas dienā tēvs lika nelaimīgajam bērnam spēlēt vingrinājumus. Reizēm viņam labpatika nodarboties ar dēlu pat naktī. Pamodinājis bērnu, viņš to samiegojušos, raudošu lika pie klavierēm. Jādomā, ka tā rīkoties viņu pamudināja vēlēšanās palepoties ar mazā mūziķa panākumiem draugu priekšā, kuri bija atnākuši viņam līdzi no kādas jautras ballītes. Nelīdzēja pārbiedētās mātes mēģinājumi atrunāt no šīm mokpilnajām nakts nodarbībām. Vienīgi bērna spilgtais talants un nepārvaramā tieksme pēc mūzikas ļāva izturēt šo nežēlīgo apiešanos, un viņš nenovērsās no mākslas uz visiem laikiem. Astoņu gadu vecumā mazais Bēthovens pirmo reizi koncertēja Ķelnes pilsētā, Zēna koncerti notika arī citās pilsētās. Tēvs, redzēdams, ka neko vairs nespēj dēlam iemācīt, pārtrauca nodarbības ar viņu un, kad dēls kļuva desmit gadu vecs, izņēma viņu arī no skolas. Tēva izpriecām bija vajadzīga nauda, tādēļ ira ģimenes materiālā labklājība. Trūkuma un nedienu novārdzināta, saslima Ludviga māte. Kad zēns sasniedza divpadsmit gadu vecumu, viņam vajadzēja sākt strādāt. Viņš tika pieņemts par ērģelnieku galma kapela. …
