Aprakstot Satversmes projekta rakstu, secinām, ka Satversmes projekta pašos pirmajos pantos atrodas demokrātisma un suverenitātes principi. Un tie ir:
„1. Latvija ir neatkarīga demokrātiska republika.
2. Latvijas valsts suverēnā vara pieder Latvijas tautai”
Šie paši principi ir atrodami jau “deklarācijā par Latvijas valsti” (Pieņemta Satversmes Sapulcē 27. maijā 1920.g.), tātad tie nav tikai projekta principi, bet jau atzīti un galīgi pieņemti principi, uz kuriem jau uzbūvēta mūsu pastāvošā pagaidu konstitūcija.
Tautas piedalīšanās likumdošanā var parādīties divējādi: likumu ierosināšanā, un likumprojektu nobalsošanā. Kas attiecas uz likumprojektu izstrādāšanu, tad sabiedrība pati tur gan var ņemt neformālu dalību dažādos veidos ( sapulcēs, presē ). Likuma ierosināšanas tiesības tautai, tā sauktā tautas iniciatīva, mūsu projektā ir paredzēta 76.p.: “Ne mazāk kā vienai desmitai daļai vēlētāju ir tiesības iesniegt valsts prezidentam pilnīgi izstrādātu satversmes grozījumu projektu, kuru prezidents nodod Saeimai. Ja Saeima to nepieņem bez pārgrozījumiem pēc satura, tad tas ir nododams tautas nobalsošanai.” Te mums jāatzīmē: 1) iniciatīvas tiesības apmērs pēc satura, un 2) pilsoņu skaits, kāds ir vajadzīgs, lai iniciatīvas tiesības realizētu. Tautas iniciatīvas tiesības, pēc mūsu projekta, attiecas tikai uz Satversmes, t.i. konstitūcijas likumiem, bet ne uz likumiem vispār, ne uz tā sauktajiem vienkāršajiem jeb parastajiem likumiem.
Otrējādi tautas līdzdalība likumdošanā var izteikties tautas nobalsošanā jeb referendumā. Līdzšinējie parastie referenduma veidi ir divi: obligātais un fakultatīvais; pie tam parasti abi šie referenduma veidi darbojas blakus tādējādi, ka obligātais jāliek uz tautas nobalsošanu, turpretim vienkāršo likumu projekti tiek nodoti tautas nobalsošanai tikai tad, ja tauta pati konstitūcijā noteiktā kārtībā ir izteikusi tādu savu vēlēšanos.
Visvairāk cīņu Satversmes Sapulcē un visvairāk intereses sabiedrībā laikam gan izsaucis projektējamais valsts prezidenta amats. Tagad mums nav atsevišķa valsts prezidenta, viņa funkcijas sekmīgi izpilda Satversmes Sapulces prezidents un mūsu politiskais aparāts darbojas labi. Šķiet, nebija iemesla šaubīties par to, ka Saeimas prezidents neizpildīs šīs funkcijas tikpat labi. …
