Lai apmierinātu patērētāju vajadzības pēc precēm un pakalpojumiem, ir nepieciešams attīstīt ražošanu. Šajā sakarā sabiedrībai vienmēr ir jārisina četri savstarpēji saistīti ekonomikas pamatjautājumi : ko, cik, kā un kam ražot. Tas, kādā veidā šie pamatjautājumi tiek risināti, lielā mērā ir atkarīgs no ekonomiskās sistēmas.
Ekonomikas pamats ir cilvēku saimnieciskā darbība, kuru izsauc vajadzības. Saimnieciskā darbība ir viena no cilvēka dzīves darbības sfērām, kurā pastāv daudzveidīgi sakari, kas veido noteiktu sistēmu.
Ar ekonomisko sistēmu saprot sabiedrības saimnieciskās dzīves noteiktu organizāciju. Tā aptver visas dzīves puses: dažādu institūciju un organizāciju tīklu, likumus, tradīcijas, tikumus, vērtības u.c. Tas viss tieši vai netieši ietekmē ekonomikas subjektu rīcību ražošanā, ienākumu gūšanā un patēriņā.
Ekonomisko sistēmu raksturo četras pazīmes:
1.Lēmumu pieņemšanas līmeņi un organizēšana, t.i., kādā veidā sabiedrība risina jautājumus: ko ražot, cik ražot, kā ražot, kam ražot un sadala resursus starp nozarēm, apakšnozarēm un atsevišķiem uzņēmumiem atbilstoši viņu vajadzībām. Šos lēmumus var pieņemt centralizēti – izmantojot varu vai arī decentralizēti – saņemot informāciju ar tirgus mehānisma starpniecību.
2.Informācijas iegūšanas un koordinēšanas mehānisms. Informāciju par cenu līmeni iespējams iegūt ar tirgus starpniecību, kas signalizē par preču trūkumu vai pārpalikumu. Tas savukārt ietekmē ražotāja rīcību preču ražošanas, paplašināšanas vai sašaurināšanas virzienā.…