Šobrid Latvijā īpašie aktuālie jautājumi par valsts budžetu ir saistīti ar izglitības nepietiekamo finansējumu , bet vienlaikus budžeta tēma skatāma arī inflācijas ierobežošanas kontekstā.
2006.gada budžetam prasīto līdzekļus apjoms daudzkārt pārsniedz iespējamos limitus, kas jāievēro, lai ierobežotu budžeta deficītu un, līdz ar to – inflāciju. Arī valsts budžeta veidošana un grozīšana tieši ietekmē inflācijas tendences, tāpēc ministru atbildība attiecībā uz lēmumiem par budžetu šobrīd ir arī atbildība par inflāciju.
Augstākās izglītības finansēšanas jautājums atrodas uzmanības centrā kopš 90.gadu vidus, kad Latvijas augstskolas sāka īstenot maksas studijas. Latvijas ekonomiskā situācija neļauj nodrošināt valsts finansētu augstāko izglītību visiem studēt gribētājiem, bet pieprasījums pēc augstākās izglītības nepārtraukti aug. Valsts finansējums augstākajai izglītībai katru gadu tiek palielināts, tomēr ievērojami straujāk aug ieņēmumi no studiju maksas un citiem avotiem. Privātā finansējuma īpatsvars šobrīd jau pārsniedz 60%, un valsts ar katru gadu arvien vairāk zaudē savu noteicošo lomu. Augstskolu finansēšanas tiesiskais regulējums ir evolucionējis kompromisos starp ekonomiskās situācijas diktēto objektīvo nepieciešamību un pārmaiņus pie varas esošo politisko partiju vēlmi populistiski izpatikt vēlētājiem. Rezultātā reālā situācija augstākajā izglītībā ne vienmēr atbilst likumdošanas prasībām, tāpēc cieš ne tikai augstākās izglītības sistēmas dalībnieki – augstskolas, akadēmiskais personāls un studenti, bet arī sabiedrība kopumā.
Latvijā īstenotā augstākās izglītības finansēšanas sistēma pārkāpj cilvēka pamattiesības, jo vienai daļai studentu nodrošina iespējas vieglāk īstenot savas tiesības uz izglītību. Tie ir studenti, kas studē par valsts budžeta līdzekļiem. Pārējie studenti ir diskriminēti. Un diskriminēšanas kritērijs ir izvēlētā specialitāte.…
