1. Loģistikas jēdziens un vēsture
Loģistika ir izejvielu, materiālu, ražošanas, gatavās produkcijas, pakalpojumu un informācijas plānošanas, izpildes un kontroles process no tās radīšanas vietas līdz patērētājam, ar mērķi samazināt izmaksas un pilnīgi apmierināt patērētāja vajadzības.
Termins „loģistika” ir radies senajā Grieķijā no vārda logicos (aprēķināms; nosakāms), bet vārds „loģistika” – domājošs.
Praktiskās loģistikas rašanas un attīstības vēsture sniedzas tālā pagātnē. Jau Romas impērijas laikā darbojās kalpotāji, kuriem bija „loģistu” vai „loģistiķu” tituls; viņi veica pārtikas produktu sadali un realizāciju. Bizantijas imperatora Lauvas VI laikā (866. – 912. g) loģistika tika definēta kā armijas nodrošinājuma pārvietošana un vadība. Izmantojot loģistiku, Napoleons pārvietoja savu karaspēku ātrāk un taktiski veiksmīgāk, kas deva lielu efektu cīņās. [5]
Mūsdienās vārdam “loģistika” ir daudz plašāka nozīme kā Napoleona laikos. Loģistika nav tikai transportēšana, piegāde un uzglabāšana. Modernā loģistika ietver arī mārketingu, grāmatvedību, IT, klientu servisu. Tādejādi loģistika ir iespaidīgs ierocis uzņēmuma rīcībā, lai uzņēmums būtu konkurētspējīgs. [4]
Loģistika kā zinātne sāka veidoties 1920. gados, galvenokārt ASV. Terminu „loģistika” visā pasaulē biznesā sāka lietot 1970. gados. [5]
2. Loģistikas uzdevumi
Galvenais loģistikas uzdevums ir izstrādāt rūpīgi izsvērtu un pamatotu piedāvājumu, kas kalpotu vislielākās firmas darba efektivitātes sasniegšanai, tās tirgus daļas paaugstināšanai un priekšrocību iegūšanai, salīdzinot ar konkurentiem. Viens no loģistikas pamatuzdevumiem ir arī efektīvas integrētas materiālu un informācijas plūsmu regulēšanas un kontroles sistēmas izveide.
Loģistikas galvenie uzdevumi:
o sadales kanāli un to veidošanās;
o ražotņu izvietošana;
o pircēju servisa nodrošināšana;
o transporta un savstarpējo sakaru nodrošināšana;
o krājumu uzglabāšana;
o krājumu pasūtījuma daudzuma optimizācija. [3]
…