Ar vārdu "loģistika" Romas impērijā apzīmēja pārtikas sadales noteikumus. Bizantijas imperatora Lauvas VI laikā (866. – 912. g) loģistika tika definēta kā armijas nodrošinājuma pārvietošana un vadība. Izmantojot loģistiku, Napoleons pārvietoja savu karaspēku ātrāk un taktiski veiksmīgāk, kas deva lielu efektu cīņās.
Loģistika kā zinātne sāka veidoties 1920. gados, galvenokārt ASV. Terminu “Loģistika” visā pasaulē biznesā sāka lietot 1970. gados.
Mūsdienās vārdam “Loģistika” ir ļoti plaša nozīme, un loģistika nav tikai transportēšana, piegāde un uzglabāšana. Modernā loģistika ietver praktiski visas uzņēmējdarbības sfēras, tādejādi loģistika ir iespaidīgs ierocis uzņēmuma rīcībā, lai uzņēmums būtu konkurētspējīgs.
Viens no svarīgākajiem faktoriem, kas veicina loģistikas attīstību, bija datoru un informācijas tehnoloģijas ieviešana biznesā. Dators kļuva par ikviena uzņēmuma neatņemamu sastāvdaļu. Biznesā informācijas datorizētās tehnoloģijas tika ieviestas kā izmaksu samazināšanas un optimālo vadības lēmumu pieņemšanas līdzekļi.
Loģistikas informācijas pieejas teorētiskais pamats ir sistēmpieeja, kuru lieto loģistikas objektu modelēšanā. Šīs pieejas pamatstratēģija ir biznesa uzdevumu risināšana ar datoru palīdzību. Informācijas pieejas loģistikas piemērs ir plaši izplatītā sistēma MRP/DRP, ko lieto uzņēmumu darbības plānošanā, krājumu vadīšanā, materiālu resursu iegādē un gatavo produktu piegādē patērētājiem. Līdzās šiem uzdevumiem tiek risināti arī citi atsevišķi optimizēšanas uzdevumi, piemēram, optimālās piegādes (pasūtījumu) noteikšana, produkcijas krājumu līmeņa noteikšana u.c. Tajā pašā laikā loģistikas sistēmām, būvētām uz informācijas izmantošanas pieejas principiem, trūkst elastīguma un dinamikas, kas nepieciešama tirgus ekonomikai.
Loģistikas darbības virzieni
Loģistikas funkcionālie darbības veidi ir paplašinātas loģistikas darbības grupa, kuras ir viendabīgas no mērķu redzesloka, taču atšķiras no citiem loģistikas darbības veidiem.
…