Domāšana neatbilst savai būtībai, ja tā nav ne patiesa, ne pareiza. Ja doma atbilst tam, kas ir īstenībā, tad tā ir patiesa. Ja doma neatbilst tam, kas ir īstenībā, tam, kas eksistē, tad tā ir nepatiesa.
Ļoti daudz kas ir atkarīgs no tā, kā mēs izprotam jēdzienu „patiess”. Liela nozīme ir mūsu domu uzbūvei jeb struktūrai. Ikdienā parasti nav lielas vajadzības speciāli pārbaudīt, izprast to, vai mūsu domas ir patiesas. Dažkārt pilnībā pietiek ar mūsu pieredzi un intuīciju.
Piemērs.
1.Visi gurķi ir zaļi.
2.Neviens gurķis nav zaļš.
Šajā gadījumā nav nepieciešamības lieki tērēt laiku un dažādām loģiskām pārbaudēm un darbībām. Mūsu pieredze saka: „Gurķi vienmēr ir bijuši zaļi.” Arī daži varbūtējie izņēmumi nemainīs mūsu pārliecību par to, ka otrais spriedums ir patiess. Mēs visi esam redzējuši ļoti daudzus gurķus, un tādēļ mums neviens nespēs iestāstīt to, ka gurķi ir violeti vai rozā.
Tomēr tā pati pieredze mums atgādina gadījumus, kuros, izmantojot savas līdzšinējās zināšanas, nav iespējams droši pateikt, kas atbilst īstenībai un kas neatbilst.
Ja nav saprotams, kura no domām ir patiesa un kura ir palama, obligāti ir nepieciešams pārbaudīt, vai attiecīgā domāšanas forma ir pareiza.
Piemērs.
1.Visi suņi ir dzīvnieki.
2.Visi skributāni ir zenoti.
Pirmajā gadījumā pilnībā pietiks ar pieredzi, lai pārliecinātos, ka tā tas ir, jo „suņi”, gan „dzīvnieki” mums ir ļoti pazīstami jēdzieni.…