Nobeigums
Iepriekšējās nodaļās tika apskatīti četri loģikas pamatlikumi. Šie likumi skaidro dažādu slēdzienu kopsakarības, kas skar ikvienu no domāšanas formām – gan jēdzienus, gan spriedumus, gan slēdzienus. Katrs no šiem likumiem izriet no iepriekš minētajiem likumiem un tie savā starpā pat papildina viens otru. Pēc aplūkotajiem piemēriem var secināt, ka ikdienā ikviens cilvēks domāšanas procesā un slēdzienu un spriedumu veidošanā saskaras ar šiem likumiem. Vairums cilvēku šos likumus nezina, bet lieto tos balstoties uz pieredzi un loģiskiem spriedumiem.
Piemēram, mēs apzināmies, ka pasaulē parasti viss balstās uz diviem pretstatiem – balts un melns, labs un slikts. Šādus spriedums par lietām varam attiecināt gan uz pretrunas likumu, gan uz trešā izslēgtā likuma. Bet bieži mūsdienās cilvēki mēdz meklēt ne tikai dažādas alternatīvas, bet arī vēl citas papildus iespējas. Tāpēc arī grūti runāt par šo likumu pilnīgu ievērošanu ikdienā. Protams, ir lietas, kuras tiek ievērotas, bet to nevar pilnība attiecināt uz visiem domāšanas procesiem.
Mūsdienu loģika vairāk interesējas par loģikas sistēmām nekā par atsevišķiem likumiem. Loģikas likums ārpus sistēmas ir kā atsevišķs ķieģelis, kas viens pats var maz noderēt.
Loģika ir neatņemama cilvēka ikdienas domāšanas procesā. Šis process palīdz attīstīt domāšanu un cilvēka prāta spējas. Attīstīts cilvēka prāts palīdz cilvēkam pieņemt svarīgus un nekļūdīgus lēmumus. Cilvēkam ir nepieciešamas vismaz pamatzināšanas loģikā un prātošana, lai attīstītu savu domāšanu.
„Nepietiek, ka mums ir vesels prāts, pats svarīgākais ir to labi likt lietā”.
(R. Dekarts)
…