Izvēlējos šo tematu tāpēc, ka man tas liekas saistoši un aktuāli, jo visa pamatā ir loģika. Par loģiku noteiktas zināšanas ir katram cilvēkam. To apstiprina kaut vai fakts, ka cilvēku ikdienas sarunās vārds „loģika” tiek lietots visai bieži. Tomēr loģikas izpratne zinātņu vai profesiju aspektā ir jāpēta detalizētākā veidā. Var pat teikt, ka mūsu dzīvē vispār nevar atrast taadu nišu, kur loģika būtu absolūti lieka.
Tā ir traktējama kā noteiktā veidā sakārtota izvērstība un attīstība. Šāda loģika piemīt gan dabas un sociālajiem procesiem, gan domāšanas saturam un cilvēka praktiskajai darbībai.
Jēdziens „loģika” ir skaidrojams vairākos veidos, tāpēc šī referāta mērķis ir apskatīt un šos skaidrojumus, izanalizēt domāšanas un izziņas funkcijas, izpētīt loģikas veidus un formas un tās nozīmi cilvēka dzīvē.
Loģikas jēdziens. Tās vēsture
Vārds ”loģika” ir veidots no sengrieķu vārda ”logoss”. Taču tas skaidrojams vismaz trīs pamatvariantos, no kā izriet vairākas šī vārda nozīmes:
1)esamības likums – likumsakarība, kas virza pasaules procesa gaitu, objektīva īstenība (”lietu loģika”, ”faktu loģika”, ”sabiedrības attīstības loģika”, ”personības degradācijas loģika”);
2)”doma” – noteiktas domāšanas īpašības, konsekvence (”dzelžainā loģika”);
3)zinātne par domāšanu – izmanto vairāku zinātņu nosaukumos (arheoloģija, bioloģija, socioloģija). [1; 6]
Sevī ietverti daudzi materiālajā un garīgajā realitātē notiekoši procesi un šīm
realitātēm piemītoši faktori: vispārējais likums, pasaulē valdošā un to pārvaldošā griba, pasaules pamats, pasaules kārtība, pasaules harmonija, likumsakarība, cēlonis, miers, līdzsvars, attiecība, mērs, princips, doma, saprāts, prāts, jēga, kategorija, noteikums, pieņēmums, metode, vārds, jēdziens, izteikums, runa, spriedums, slēdziens, pamatojums, pierādījums u.c. [4; 6]…
