Lobisms ir ilgtermiņa process, kura mērķis ir ietekmēt publiku lēmumu pieņemšanu. Lobistu ietekmes paņēmieni ir ļoti dažādi, taču tas nav vardarbīgas, ar piespiešanu un draudiem saistītas. Klienta un lobista attiecības balstās uz uzticību. Lobistu darbu raksturo ilglaicīgums un sistemātiskums, prāvs finanšu ieguldījums, labi sakari un kontakti. Lobisms pastāvēja un bijis pieprasīts vienmēr, taču nosaukts vārdā tas tika 19. gadsimta sākumā. Lobismam ir dažādi veidi, virzieni un metodes. Daudzās valstīs tās ir definēts likumdošanā, atzīts un kontrolēts.
Latvijā lobisms pagaidām netiek regulēts, ar likuma atzīts. Taču lobisms pie mums pastāv, kaut gan bieži vien tas sabiedrībai asociējas ar korupciju un citām nelikumīgām metodēm. Lai risinātu šo problēmu daudzās valstīs pastāv lobistu ētikas kodekss, speciāli reģistri, kas ir sabiedriski pieejami.
Manuprāt, lobisma oficiāla neatzīšana ir ievērojama problēma, kuras risināšanai jāpievērš valsts un sabiedrības uzmanība. Lobisms ir nepieciešams kā oficiāli atzīta joma, jo tas veicina sabiedrības iesaistīšanos politikā. Bez lobistu iesaistes komunikācija starp grupām un politiķiem varētu būt sarežģītākā un nemaz nepastāvēt.
Mans darbs sastāv no divām daļām, kas atspoguļo divus uzdevumus, kurus es izvirzīju, rakstot darbu: 1) uzzināt, kas ir lobisms, tā rašanas, metodes, noteikumi.; 2) uzzināt par lobismu Latvijā, to attīstības līmeni un iespējām, kā mainīsies situācija Latvijai iestājoties Eiropas Savienībā, kā/vai Latvija varēs ietekmēt likumu pieņemšanu un mainīšanu ES.
Tā kā lobisms Latvijā nav ar likumu atzīts, par to Latvijā nav (vismaz visiem pieejamu) grāmatu, tāpēc darbā pārsvarā izmantoju periodikas rakstus, kā arī ārzemēs izdotas grāmatas (rakstot par lobisma metodēm un politisko arēnu). Jāpasaka, ka plašsaziņu līdzekļos raksti par lobismu parādījās jau 1991. gadā, pēc neatkarības atgūšanas (Latvijas jaunatne, 1991.10.augusts; Vai Eiropā ienāks lobisms?).
Šī tēma man liekas aktuāla, jo kā jau bija pateikts, lobisms asociējas ar korupciju, kas ir nopietna mūsu valsts problēma. Arī mūsu kaimiņvalsts pēdēja laika skandāls par prezidenta Rolanda Paksas kukuļņemšanu, manuprāt, ir nelikumīga lobisma izpausme. Kaut gan Lietuvā lobisms ir oficiāli atzīts, pastāv likums par lobismu. Tas liecina, ka tikai lobisma likumā definēšana nerisinās visas problēmas. Jāpaiet laiks, lai sabiedrība to pieņemtu, jābūt pietiekamam informācijas daudzumam. Jautājums nedrīkst tikt noklusēts.
…
