Mūsdienu apstākļos uzņēmējdarbības vidē ar katru gadu palielinās līzinga pakalpojumu izmantošanas skaits (skat. 1.1.att.). To pieaugušo popularitāti var izskaidrot ar līzinga priekšrocību virkni, kas pavērsās uzņēmējam, izvēloties šo finansu pakalpojuma veidu. Kā būtiskākos no tiem var minēt iespēju iegādāties automašīnu vai ražošanas līdzekli, kuras pilnīgai apmaksai uzreiz nepietiek vai nav ieplānoti līdzekļi, ka lēmums par finansēšanu tiek pieņemts ļoti ātri, par daļu no pirmās iemaksas tiek uzskatīta pārdevējam iemaksāta drošības nauda vai lietota automašīna, ko no klienta atpērk pārdevējs, līzinga gadījumā PVN tiek maksāts proporcionāli īpašuma izpirkuma maksājumu daļai un arī citas.
Bet, kā visiem pakalpojumiem, līzingam pastāv arī trūkumi, kuri, galvenokārt, ir saistīti ar likumdošanas nepilnveidību. Starp tiem var minēt PVN uzskaitīšanas un īpaši līzinga procentu aplikšanas, īpašuma tiesību pāriešanas procedūras neskaidrības, dažu operāciju atspoguļošanas uzskaitē sarežģītie nosacījumi utt.. Arī, starp problēmām var minēt to, ka nav vienošanas par procentu uzskaiti līzinga ņēmējam.
Izejot no augstāk aprakstītā, šī darba mērķis ir izanalizēt un piedāvāt iespējamo risinājumu kopumu līzinga operāciju atspoguļošanā uzskaitē, ka arī izpētīt un norādīt risinājumu līzinga kopējā noformēšanas procedūrā.
Šī darba izstrādāšanas metode balstās uz literatūras analīzi, ka arī uz statistisko datu apkopojumu un praktisko aprēķinu analīzi. Par informatīvo un literatūras bāzi ir izvelētās attiecīgi LR likumi un normatīvie akti (spēkā uz 01.06.2000.,kā arī jaunākie grozījumi likumā “Par PVN” no 12.12.2000.) un I. Briedes grāmata “Banku finansu pakalpojumi” [1].
Šī pētījuma ierobežojumi iekļauj līzinga uzskaites atspoguļošanu tikai līzinga ņēmējam, kas ir aktuālāk no uzņēmēja viedokļa, darbā netiek sīki izklāsta līzinga ar nodokļiem aplikšanas tematika, ka arī visi pētījumi ir balstīti uz spēkā esošo likumdošanu uz 01.06.2000., izņemot grozījumus likumā “Par PVN” no 12.12.2000.…
